Krišjāņa Valdemāra Ainažu pamatskolai - 155

Krišjāņa Valdemāra Ainažu pamatskolai - 155

2011. gada
29. oktobris
Nr. 10 (27)
Salacgrîvas novada
izdevums
Kriðjâòa Valdemâra
Ainaþu pamatskolai - 155
Skolu un tâs direktori jubilejâ sveic novada priekðsçdçtâjs Dagnis
Straubergs
Ainaþu skolotâju kopîgais foto, direktore Sandra Kuka ceturtâ no kreisâs
Ðogad Salacgrîvas novada skolas svin savas lielâs jubilejas ðodien - 29. oktobrî - 90. jubileja
Salacgrîvas vidusskolai, 12. novembrî 30. dzimðanas dienu atzîmçs Liepupes vidusskola, bet
24. septembrî lieli svçtki bija Kriðjâòa Valdemâra Ainaþu pamatskolai - 155 gadu jubileja.
80. un 90. gadu dejotâju priekðnesums skolas jubilejâ
Lai pulcçtu bijuðos un esoðos
skolotâjus, absolventus un skolçnus, svinîgais svçtku sarîkojums
notika Ainaþu kultûras namâ. Kòada un sarunas sagaidîja katru ienâcçju jau nama foajç. Grûti bez paziòu vai bijuðo skolasbiedru palîdzîbas bija atrast to bijuðo skolas
absolventu sarakstu, kurâ ierakstîties... Kurâ gadâ es îsti absolvçju
savu pirmo skolu? Pçc veiksmîgi
veikta pirmâ uzdevuma varçju doties tâlâk - kultûras nama zâlç. Tur
prieka pilni saucieni, apskâvieni un
sarunas mitçjâs, tikai uzdzirdot skolas direktora vietnieces audzinâðanas darbâ Daigas Tomsones apsveikumu: - Tik ilgi bûs pasaule ðî, cik
ilgi bûs skola un skolas dvçsele skolotâji. Ar ðâdiem vârdiem, mûzikai skanot, goda vietas ieòçma bijuðie un esoðie Ainaþu skolotâji.
Ziedus un mîïus apsveikumus saòçma Iveta Garoza un Mairita Ðíoba
- skolotâjas, kuras visu savu darba
mûþu strâdâjuðas Ainaþu skolâ.
- Pa skolas durvîm, skolas ceïu
daudzi gluþi kâ Sprîdîtis devuðies
pasaulç laimi meklçt. Ðodien esam
atgriezuðies, lai tiktos ar klasesbiedriem, skolotâjiem un skolas laika draugiem. Ðodien visi kopâ iesim ceïu lîdz skolai cauri visiem tik
zinâmajai liepu alejai. Novçlu, lai
valda atkalredzçðanâs prieks, sirsnîga atmosfçra un saticîba. Lai
saikne ar dzimto skolu dod cerîgu
ceïu tâlâkam lidojumam pasaulç un
palîdz rast ceïu atpakaï uz dzimto
skolu un mâjâm! - teica skolas direktore Sandra Kuka.
Ainaþu skolu lielajâ jubilejâ
sveica gan Salacgrîvas novada
priekðsçdçtâjs Dagnis Straubergs,
gan novada izglîtîbas speciâliste
Antra Paegle, gan Ainaþu pilsçtas
pârvaldes vadîtâja Ilona Jçkabsone un iestâþu vadîtâji - Solveiga
Muciòa, Anastasija Celma, Ruta
Lepiksone un Pârsla Perdijaka.
Atmiòâm bagâts, sirsnîgs un mîïð
bija bijuðâs skolotâjas Agitas Lepiksones atmiòu stâstîjums un apsveikums. Viòa aicinâja klâtesoðos
kopîgi izstaigât Ainaþos pavadîtâs
jaunîbas dienu takas un izklejoties
atmiòu pïavâs. Skolas direktorei
Agitas kundze dâvinâja savu 13 Ainaþu skolâ pavadîto darba gadu
vçsturisko aprakstu ar fotogrâfijâm.
Ainaþu psihoneiroloìiskâs slimnîcas direktore Ilona Balode saviem
tuvâkajiem kaimiòiem vçlçja izturîbu, veselîbu un gudrîbu. Îpaðs, ïoti
sirsnîgs bija jubilejas koncerts, kurâ
uzstâjâs ðîs skolas absolventi un
skolotâji Monvîds Rozenbergs, Tatjana Lazdiòa, Agra Jankovska,
1963. gada absolvents Valdis Renemanis, Arta Zunde, Inese Riekstiòa, Lîga Tîte-Petrauske, Baiba
Kotâne, Elvijs Rebâns, Ilze Jçkabsone, Dana Tomsone un, protams,
80. un 90. gadu tautas deju kolektîva dejotâjas un nedaudz jaunâkie
dejotâji.
Pçc skolotâju kopîgas fotografçðanâs, spçlçjot pûtçju oríestrim,
svçtku dalîbnieki devâs gâjienâ lîdz
skolai, lai tur ar labâm domâm, gaiðâm cerîbâm gaisâ palaistu simtiem
krâsainu balonu. Lîdz pat rîtam skolâ nemitçjâs kòada, rosîba, sarunas
un skançja mûzika.
Jauki pavadîts laiks, satikti seni
draugi, samîïoti bijuðie skolotâji un
izstaigâta pirmâ skola. Lai tev veicas, Kriðjâòa Valdemâra Ainaþu pamatskola, un tiksimies atkal pçc
5 gadiem!
Skolas absolvente
Ilga Tiesnese
Par biedrîbas Jûrkante projektiem
5. septembrî beidzâs biedrîbas Jûrkante
Eiropas Lauksaimniecîbas fonda lauku
attîstîbai (ELFLA) atklâtâ projekta konkursa 4. kârta. Ðoreiz iesniegts 10 projektu par
kopçjo summu 98 000 latu. Ðajâ rîcîbâ paredzçtais finansçjums bija 32 296,77 lati.
No 5. augusta lîdz 5. septembrim pasâkumu Konkurçtspçjas veicinâðana vietçjo attîstîbas stratçìiju îstenoðanas teritorijâ un
Lauku ekonomikas daþâdoðana un dzîves
kvalitâtes veicinâðana vietçjo attîstîbas stratçìiju îstenoðanas teritorijâ 2. aktivitâtes
Iekârtu, tehnikas, aprîkojuma, informâcijas
tehnoloìiju un programmu nodroðinâjuma iegâde un uzstâdîðana un infrastruktûras izveide sabiedrisko aktivitâðu (tajâ skaitâ apmâcîbu un intereðu klubu, kultûras, vi-
des aizsardzîbas, sporta un cita brîvâ laika
pavadîðanas aktivitâðu) daþâdoðanai vietçjiem iedzîvotâjiem rîcîbâ Dabas objektu ilgtspçjîga attîstîba, labiekârtoðana un vides resursu saglabâðana iesniegtie projekti:
Ziemeïvidzemes biosfçras rezervâta atbalsta biedrîba - Maríçtas velo, gâjçju takas izveide posmâ Salacgrîva-Vitrupe un inventâra iegâde;
biedrîba Tûjaskrasts - Jaunu pamatlîdzekïu iegâde un uzstâdîðana gâjçju un velosipçdistu dabas taku marðruta ar velosipçdu
nomas punktiem iekârtoðanai Tûjâ un ciema apkârtnç;
un Tûjas 20.gs. vçstures materiâlu apkopoðana, publiskoðana un laika apstâkïu novçroðanas toròa rekonstrukcija;
Limbaþu novada paðvaldîba - dabas-mâcîbu takas «Vâlodzes» atjaunoðana un labiekârtoðana;
un Sakopta un droða vide - pozitîvas
pârmaiòas sabiedrîbâ;
un Lîdzvçrtîgas atpûtas iespçjas;
biedrîba Svçtupes krasts - Tehnikas iegâde
Svçtupes krastu sakopðanai;
Salacgrîvas lauku sievieðu biedrîba Meþâbele - Koka datorkarote;
biedrîba Marmots - Par dabu mâcies dabâ;
Salacgrîvas novada dome - Kultûrvçsturiskâ mantojuma saglabâðana Salacgrîvas
novadâ.
Biedrîbas koordinatore Dzintra Eizenberga atzina, ka ðoreiz projekti gatavoti ar lielâ-
ku atbildîbu, ir interesantas, jaunas un inovatîvas idejas, tikai ïoti þçl, ka visu ideju îstenoðanai atkal nepietiek naudas.
Ðobrîd biedrîba Jûrkante iesniegusi projektu papildu finansçjuma saòemðanai no
Eiropas Zivsaimniecîbas fonda (EZF). - Iepazîstoties tuvâk ar iesniegtajiem projektiem,
sapratu, ka daþi varçtu startçt nâkamajâ EZF
kârtâ, kas paredzçta jau 2012. gada sâkumâ.
Ar to gribu uzsvçrt, ka nevajag mest plinti
krûmos un domât, ka iesniegtais projekts bijis slikts, ja neizdodas to îstenot pirmajâ
piegâjienâ, bet gan startçt atkârtoti, - uzsvçra
Dz. Eizenberga.
Ilga Tiesnese
2
SALACGRÎVAS NOVADA ZIÒAS
2011. gada 29. oktobris
Salacgrîvas novada domes
oktobra sçdç pieòemtie lçmumi
Apstiprinâti saistoðie noteikumi nr. 15 Atkritumu apsaimniekoðanas noteikumi Salacgrîvas novadâ.
Apstiprinâta izveidotâ Salacgrîvas novada domes Intereðu un pieauguðo neformâlâs
izglîtîbas programmu licencçðanas komisija.
Priekðsçdçtâja - Salacgrîvas novada domes
priekðsçdçtâja vietniece izglîtîbas, kultûras
un sporta jautâjumos Dace Martinsone, locekïi - Salacgrîvas novada domes padomniece juridiskos jautâjumos Dita Lejniece, Salacgrîvas novada izglîtîbas speciâliste Antra
Paegle. Apstiprinâts arî Salacgrîvas novada
domes Intereðu un pieauguðo neformâlâs izglîtîbas programmu licencçðanas komisijas
nolikums.
Apstiprinâti grozîjumi Salacgrîvas novada izglîtîbas iestâþu darba samaksas nolikumâ.
Apstiprinâts Salacgrîvas novada domes iestâdes Veco ïauþu mîtne «Sprîdîði» darba samaksas nolikums.
Apstiprinâti grozîjumi lçmumâ Par iestâðanos biedrîbâ «Vidzemes tûrisma asociâcija». Par Salacgrîvas novada domes pârstâvi
biedrîbâ apstiprinâts paðvaldîbas iestâdes
Salacgrîvas novada tûrisma informâcijas
centrs direktors Juris Zâlîtis.
Apstiprinâta diennakts nomas maksa pasâkumu rîkoðanai Korìenes pamatskolas zâlç
Zîtaru ielâ 2, Korìenç.
Apstiprinâti detâlplânojumi îpaðumiem
Mârîtes un Granti.
Apstiprinâts izveidotais fonds projektâ Jûras siltuma kâ atjaunojamâs enerìijas izmantoðana Salacgrîvas pilsçtas budþeta iestâþu centralizçtajâ siltumapgâdes sistçmâ
iegâdâtâ aprîkojuma uzturçðanai 0,5% apmçrâ no projekta kopçjâm izmaksâm 1 090 947
EUR, kas ir 5455 EUR jeb Ls 3834.
Apstiprinâta dalîbas maksa Ls 3 (no katra
dalîbnieka) par piedalîðanos 12. novembrî rîkotajâ Liepupes vidusskolas 30. gadadienai
veltîtajâ jubilejas pasâkumâ.
Apstiprinâts lîdzfinansçjums 10% apmçrâ
no projekta kopçjâm izmaksâm (tâ realizâcijas gadîjumâ) - Ls 300 - izglîtîbas, kultûras
un sporta biedrîba Liepupe projektam Visi
kopâ.
Apstiprinâts lîdzfinansçjums 10% apmçrâ no projekta kopçjâm izmaksâm (tâ realizâcijas gadîjumâ) - Ls 250 - etnisko tradîciju kopas Skale projektam Pulkâ nâc - strâdât
sâc!.
Apstiprinâtas Liepupes vidusskolas skolçnu un pirmsskolas audzçkòu çdinâðanas pa-
kalpojumu cenas, vecâku çdinâðanas maksas
un domes dotâcijas daïa. Ar 1. novembri pusdienas pirmsskolas apmâcîbas bçrniem un
skolçniem lîdz 3. klasei - Ls 0,85 dienâ; pusdienas 4. - 12. klaðu skolçniem - Ls 1,10
dienâ; brokastis - Ls 0,50 dienâ; launags Ls 0,60 dienâ. Vecâku maksas - pirmsskolas audzçkòu çdinâðanas maksa - brokastis,
pusdienas, launags Ls 1,35 dienâ; skolçnu
çdinâðanas maksa - brokastis, pusdienas, launags Ls 1,60 dienâ; pusdienas 2. - 3. klaðu
skolçniem - Ls 0,70 dienâ; pusdienas 4. - 12.
klaðu skolçniem - Ls 0,95 dienâ; pusdienas
pirmsskolas apmâcîbas bçrniem - Ls 0,70
dienâ; brokastis - Ls 0,35 dienâ; launags Ls 0,35 dienâ. Domes dotâcija - pirmsskolas audzçkòu çdinâðanas maksa - brokastis,
pusdienas, launags Ls 0,60 dienâ; skolçnu
çdinâðanas maksa - brokastis, pusdienas, launags - Ls 0,60 dienâ; brokastis - Ls 0,15
dienâ; pusdienas - Ls 0,15 dienâ; launags Ls 0,25 dienâ; 1. klases audzçkòiem pusdienas - Ls 0,05 dienâ. Liepupes vidusskolas direktors ir atbildîgs par skolçnu vecâku laikus informçðanu par çdinâðanas pakalpojumu cenâm.
Apstiprinâti grozîjumi lçmumâ Par intereðu izglîtîbai nepiecieðamo paðvaldîbas fi-
nansçjumu un sadali novada izglîtîbas iestâdçm.
Apstiprinâti grozîjumi Salacgrîvas novada paðvaldîbas 2011. gada pamata un speciâlajâ budþetâ.
Pieòemts lçmums atbrîvot no direktora
amata Salacgrîvas mûzikas skolas direktoru
Monvîdu Rozenbergu. Par direktora pienâkumu izpildîtâju iecelts Arnis Ðmitiòð.
Pieòemts lçmums atbrîvot no amata un izbeigt darba tiesiskâs attiecîbas ar paðvaldîbas
aìentûras Salacgrîvas komunâlie pakalpojumi direktoru Ediju Ðmitu. PA Salacgrîvas
komunâlie pakalpojumi direktora vietnieks
Jânis Bergs iecelts par aìentûras direktora
pienâkumu izpildîtâju.
Pieòemts lçmums slçgt sadarbîbas lîgumu
ar Aizsardzîbas ministrijas Rekrutçðanas un
jaunsardzes centru par sadarbîbu jautâjumu
risinâðanâ, kas saistîti ar jaunatnes pilsoniskâs apziòas un personiskâs lîdzdalîbas prasmju veidoðanas veicinâðanu, iesaistot jaunieðus Jaunsardzes kustîbâ un veidojot jaunieðu izpratni par valsts aizsardzîbu, patriotismu, pilsonisko apziòu un interesi par dienestu Latvijas Republikas Nacionâlajos bruòotajos spçkos, t.sk. licencçto jaunsargu mâcîbu paraugprogrammas îstenoðanu Salacgrîvas novadâ.
Ar Salacgrîvas novada domes sçdes protokolu varat iepazîties Salacgrîvas novada domç pirmdienâs no 8 lîdz 13 un no 14 lîdz 18
vai paðvaldîbas mâjaslapâ www.salacgriva.lv
sadaïâ Dokumenti.
Ilga Tiesnese
Dzelzs priekðkara
marðruts - Eirovelo 13
Par ûdensvadu un
kanalizâcijas tîklu izbûvi
Salacgrîvâ
2010. gada novembra sâkumâ
Salacgrîvas novada domes priekðsçdçtâjs Dagnis Straubergs parakstîja trîspusçjo lîgumu par lielâ Kohçzijas fonda lîdzfinansçtâ projekta 2. kârtas - Salacgrîvas pilsçtas ûdensvadu un kanalizâcijas tîklu
rekonstrukciju. Lîgums noslçgts
starp Vides ministriju, Salacgrîvas
novada domi un PA Salacgrîvas
komunâlo pakalpojumi. Projekta
Ûdenssaimniecîbas pakalpojumu
attîstîba Salacgrîvas pilsçtâ kopçjâs izmaksas - 2 384 124 lati, 95%
no ðî projekta attiecinâmajâm izmaksâm sedz Eiropas Savienîbas
Kohçzijas fonds, 5% ir paðvaldîbas
finansçjums.
2009. gada pavasarî noslçdzâs
projekta 1. kârta, kurâ ietilpa ûdens
atdzelþoðanas stacijas un attîrîðanas
iekârtu izbûve Salacgrîvâ un ûdensvadu tîklu rekonstrukcija nelielâ
pilsçtas daïâ. Ðobrîd pilsçtâ centrâlajam ûdensvadam pieslçgti 44%
mâjsaimniecîbu, kanalizâcijai mazâk nekâ 30%. Skaitïi nav iepriecinoði.
Îstenojot projektu, pilsçtas iedzîvotâjiem bûs neçrtîbas, pilsçta bûs
sarakta, bet pçc ðiem darbiem 95%
mâjsaimniecîbu bûs pieslçgtas centralizçtajam ûdensvadam un kanalizâcijas tîkliem, bûs tîri grâvji un
sakopta un tîrâka vide. Iedzîvotâji
saòems atdzelþotu ûdeni, un kanalizâcijas ûdeòi tiks novadîti uz attîrîðanas iekârtâm. Projekts attieksies
uz Salacgrîvas privâtmâju iedzîvotâjiem un daudzdzîvokïu mâjâm.
Paredzçta kanalizâcijas staciju
izbûve Valmieras, Vasaras, Lauteru un Pçrnavas ielâ. Projekts skars
visus pilsçtas iedzîvotâjus, teritorijas, kurâs lîdz ðim nav centralizçtâ
kanalizâcijas un ûdensapgâde.
Projekta laikâ izbûvçs 11 978 m
ûdensvada tîklus un paplaðinâs kanalizâcijas tîklus 13 837 m kopgarumâ, rekonstrukciju veiks 1645 m
kanalizâcijas tîklu. Atdzelþotais
ûdens nâks no Sila ielas atdzelþoðanas stacijas. Ðobrîd dzeramais
ûdensvads pilsçtâ ir 7 km kopgarumâ, kanalizâcijas tîkli izbûvçti pavisam maz.
12. septembrî noslçgts lîgums ar
SIA Bels tehniskâ projekta izstrâdei
un autoruzraudzîbai. Paðreiz notiek
topogrâfiskâ uzmçrîðana pa jaunbûvçjamo un rekonstruçjamo ûdensapgâdes un kanalizâcijas tîklu cauruïvadu trasçm lîdz pieguïoðo apbûves gabalu bûvju fasâdçm. Pçc
projektçðanas ziemâ izsludinâs
konkursu bûvniecîbai. Reâli darbi
sâksies 2012.gada pavasarî. - Divu, trîs gadu laikâ pilsçtas ielas un
ceïi bûs sarakti, bet pçc tam arî Salacgrîva bûs moderna pilsçta, jo
95% no pilsçtas iedzîvotâjiem izmantos centralizçto ûdenspiegâdi
un kanalizâcijas sistçmu. Pilsçtâ
bûs sakârtoti ûdensvadi, jauna kanalizâcijas sistçma, mçs vairs nepiesâròosim savus un kaimiòu grâvîðus, - stâsta projekta atbildîgâ persona, Salacgrîvas novada domes izpilddirektora palîgs tehniskajos
jautâjumos Aivars Krûmiòð.
Aicinâm Salacgrîvas iedzîvotâjus novada mâjaslapâ sadaïâ Projekti iepazîties ar izpildshçmu kanalizâcijai un ûdensvada sistçmâm.
Apskatot tâs, iedzîvotâji var redzçt,
vai viòa mâjas kvartâls ir apbûves
teritorijâ, kur ies ðîs sistçmas, kur
bûs akas un pieslçguma vietas.
Projektâ paredzçts, ka tehniskâ
projekta izstrâdâtâji saskaòos kanalizâcijas un ûdensvadu izbûvi ar to
privâto zemju îpaðniekiem, kuru
îpaðumus tie skars. Pievadi pçc projekta nav paredzçti. Centrâlâs kanalizâcijas vadi ies gar visiem îpaðumiem, pie katra îpaðuma bûs pieslçguma aka - iedzîvotâjam, vienojoties ar paðvaldîbas komunâlo
aìentûru, pieslçgums bûs jâveic paðam.
Ïoti ceram, ka iedzîvotâji sapratîs un piecietîs neçrtîbas, zinot, ka
pçc bûvniecîbas darbiem apkârtçjâ
vide un daba kïûs tîrâka.
Ilga Tiesnese
26. septembrî Salacgrîvâ notika
Vidzemes tûrisma asociâcijas organizçts seminârs par iespçju, piesaistot Eiropas Savienîbas lîdzekïus, izveidot Eirovelo marðrutu Salacgrîvas novadâ. Paðvaldîbas speciâlisti izstrâdâjuði principiâlu shçmu,
kur novada teritorijâ nâkotnç (pçc
2013. gada) varçtu veidot ðo eiroceliòu. Projekta koordinators, Vidzemes Tûrisma asociâcijas valdes
priekðsçdçtâjs Raitis Sijâts uzsvçra,
ka labu velomarðrutu izveide ar
tiem atbilstoðu infrastruktûru naktsmîtnçm, apskates objektiem,
servisa iespçjâm - ir ïoti liels ieguvums vietçjiem uzòçmçjiem.
Prezentçjot velomarðruta trasi,
novada galvenais arhitekts Guntis
Kârkliòð parâdîja, ka, nosprauþot
velomarðruta trasi, tiks izmantota
gan vecâ Tallinas ðoseja, gan jâbûvç
veloceliòð no jauna. Kopçjais celiòa garums Salacgrîvas novadâ bûs
gandrîz 64 km, no kuriem no jauna jâierîko 18,5, bet jânomaríç
45,5 kilometri. Tas sâksies no Igaunijas robeþas un aizvedîs velotûristus lîdz pat Minhauzena muiþai.
Novada domes priekðsçdçtâjs
Dagnis Straubergs pastâstîja, ka zemes reformas laikâ paðvaldîbas ceïð
piejûrâ diemþçl pazaudçjis daþus
posmus. - Bûs jâmeklç iespçjas tos
atgût paðvaldîbas îpaðumâ vai
jâuzliek servitûts. Mçs taèu nevaram ik pa posmam velosipçdistam
likt atgriezties uz «Via Baltica»!
Bez tam mums nepiecieðams nepârtraukts paðvaldîbas ceïð, jo jâbrauc
arî ugunsdzçsçjiem, „âtrajiem” un
lîdzîgiem dienestiem. Darbu sâksim jau tagad, jo ðis process nebûs
âtrs, - sprieda paðvaldîbas vadîtâjs.
Ðo veloceliòu varçtu bûvçt, ja
tiks atbalstîts projekts Iron Curtain
Trail, kurâ iecerçts izveidot veloceliòu gar kâdreizçjâs PSRS robeþu, ko dçvçja par dzelzs priekðkaru. D. Straubergam ir arî ideja, ka
veloceliòð nepiecieðams no Svçtciema lîdz pat Ainaþiem, lai iedzîvotâji uz darbu varçtu droði braukt
ar velosipçdu. Viòð lçð, ka ðâdi nosacîjumi jâizvirza, kad Via Baltica
rekonstrukcijas tâlâko posmu plânoðana nonâks lîdz saskaòoðanai
paðvaldîbâ.
Ilga Tiesnese
Pirmsskolas skolotâju metodiskâs
apvienîbas tikðanâs Vilnîtî
Pirmsskolas izglîtîbas iestâdç
Vilnîtis tikâs Salacgrîvas novada
5 - 6 gadîgo bçrnu skolotâjas no Ainaþu Randas, Liepupes vidusskolas
pirmsskolas grupas, kâ arî 5 - 6 gadîgo skolotâjas no Vilnîða un tâ filiâlçm Korìenç un Svçtciemâ, lai
apspriestu aktualitâtes pirmsskolas
izglîtîbâ, kâ arî turpinâtu pilnveidot
pedagoìisko kompetenci, vçrojot
un analizçjot atklâtâs nodarbîbas un
daloties pedagoìiskajâ pieredzç.
Izglîtîbas ministrijas rîkotajâ
konferencç Izglîtîba 6 gadu vecumâ - rotaïas, mâcîbas un dzîve, kura 30. augustâ notika Rîgâ, Valsts
izglîtîbas satura centra (VISC) speciâlisti atzina, ka pirmsskolas izglîtîbâ Latvijâ notikusi paradigmas
maiòa - no izglîtîbas kâ konkrçta rezultâta sasniegðanas uz izglîtîbu kâ
procesu. Pirmsskolâ vadoðâ darbîba
ir rotaïa, nevis mâcîbu darbîba, sçþot pie galda un aizpildot daþâdas
darba lapas. Galvenais uzdevums
nav lasîðana, rakstîðana vai matemâtika, bet gan runas attîstîðana, apkârtçjâs vides izzinâðana, psihosociâlâ gatavoðanâs skolai. Skolotâju
zinâðanas nav tieðâ veidâ transformçjamas, bçrni zinâðanas, prasmes
un attieksmes apgûst radoðâ mâcîðanâs procesâ un pozitîvâs pieredzes apmaiòâ, darbojoties atbilstoði
iekârtotos mâcîbu centros.
Lîdz ar pirmsskolas izglîtîbas paradigmas maiòu par galveno darba
formu atzîta integrçtâ rotaïnodarbîba, kas ir sareþìîts un ïoti radoðs
uzdevums. Tâ îstenoðanâ jâievçro
attîstîbas posma îpatnîbas, bçrnu
spçjas un virzîba uz radoðo domâðanu, nevis zinâðanu apgûðanu un reproducçðanu. Kvalitatîvas integrçtâs nodarbîbas organizçðana ir liels
izaicinâjums ikvienai pirmsskolas
skolotâjai. Vairâkas Salacgrîvas novada pirmsskolas skolotâjas izmantojuðas iespçju Eiropas Sociâlâ fonda projektâ Pedagogu konkurçtspçjas veicinâðana izglîtîbas sistçmas
optimizâcijas apstâkïos apgût tâlâkizglîtîbas programmu Mâcîbu saturs un tâ metodiskais nodroðinâjums darbam ar 6 gadîgajiem, lai
sekmîgi varçtu îstenot VISC izstrâdâto un eksperimentâli pârbaudîto
integrçto mâcîbu programmu 6 gadîgajiem. Kâ zinâms, valstî notiek
sagatavoðanâs - izstrâdâti speciâli
mâcîbu lîdzekïi, organizçti bezmaksas tâlâkizglîtîbas kursi, izstrâdâta
speciâla mâcîbu programma -, lai
tuvâkajos gados Latvijâ bçrni skolas
gaitas varçtu uzsâkt 6 gadu vecumâ.
Gan nodarbîbu vçrojumi, gan sarunas ar novada 5 - 6 gadîgo bçrnu
skolotâjâm metodiskajâs apvienîbâs
un seminâros liecina, ka skolotâjâm,
arî iestâþu vadoðajiem darbiniekiem
joprojâm ir atðíirîga didaktiskâ izpratne par runas prasmçm, lasîtprasmi, rakstîtprasmi un to attîstîðanu.
Daþkârt vçrojama sâkumskolas mâ-
cîbu metoþu izmantoðana darbâ ar
pirmsskolas vecuma bçrniem, kas
nebûtu pieïaujama, jo nav efektîva
un neveicina bçrnu vçlmi aktîvi darboties. Novada pirmsskolas skolotâju metodiskâ apvienîba strâdâ pie
integrçto nodarbîbu ievieðanas visa
vecuma grupâs. Arî ðajâ tikðanâs
reizç spilgtu paraugu - integrçto nodarbîbu 6 - 7 gadîgo grupâ Âbolîði
organizçja Vilnîða skolotâjas Irisa
Armoðevièus un Lîga Ðrenka. Metodiskâs apvienîbas dalîbnieces varçja smelties idejas savam darbam.
Atzinîgus vârdus par redzçto nodarbîbu un pateicîbu par ieguldîto darbu izteica Salacgrîvas novada izglîtîbas speciâliste Antra Paegle.
Mçs dzîvojam strauju pârmaiòu
laikâ izglîtîbas jomâ. Tas prasa lielu
atbildîbu, zinâðanas, savstarpçju izpratni un atbalstu gan no pedagoìisko darbinieku, gan vecâku puses.
Visi kopâ stiprinâsim mûsu bçrnus,
rûpçsimies par viòu emocionâlo, intelektuâlo, sociâlo un fizisko attîstîbu! Îpaði rûpçsimies par bçrnu stâju un viòu runas attîstîbu, laikus lûgsim speciâlistu palîdzîbu, ja bçrna
attîstîbâ pamanîsim kâdas novirzes.
Tikai kopîgi darbojoties, nodroðinâsim bçrniem apstâkïus veiksmîgai
skolas gaitu sâkðanai 6 gadu vecumâ!
Ligita Dambe,
Mg. paed.
SALACGRÎVAS NOVADA ZIÒAS
2011. gada 29. oktobris
3
Nçìu diena
Salacgrîvâ
Oktobra pirmajâ sestdienâ Salacgrîvâ parasti svin Nçìu dienu.
Tad ikvienam interesentam ir iespçja apskatît nçìu taèus, izgarðot ceptus, siltus nçìus un nosmeíçt Mirdzas Sprinces vârîto nçìu zupu.
Jau no paða rîta svçtku noskaòu
Salacgrîvas tirgû radîja folkloras
kopa Cielava un popgrupa Sapòi ar
spârniem. Bçrni radoðajâs darbnîcâs gatavoja mîklas zivis, ko pçc
tam izrotâja ar sçkliòâm, ogâm, salmiem un pipariem, pieauguðie pirka nçìus un pie sevis klusu dungoja Cielavas dziedâtâs melodijas. Ja
paveicâs pareizi atbildçt uz viktorînas jautâjumiem, dâvaniòâ saòçma kâdu saldu naðíi.
Lielâkâ riktçðanâs sâkâs ap pus-
dienlaiku, kad visus trîs nçìu taèus
Salacâ apmeklçja Nçìu dienas viesi. Aleksandrs Rozenðteins 1. tacî
cienâja viòus ar tikko ceptiem nçìiem, râdîja un stâstîja nçìu zvejas
gudrîbas. Vçl tuvâk zvejnieku ikdienu varçja iepazît, noskatoties filmu par ðo tik seno arodu. 2. tacî
Visvaldis Ðrenks viesus cienâja ar
zivju zupu un tikko kûpinâtâm zivîm. Bet tie, kas vçl nebija nogarðojuði un çduði nçìu zupu, to varçja
izdarît pie Jâòa Rakuzova 3. tacî.
Pavâres Mirdzas Sprinces zupa vienaldzîgu neatstâja nevienu, bet vakara muzicçðana un dziedâðana padarîja ðos svçtkus neaizmirstamus.
Ilgas Tiesneses
teksts un foto
Mirdzas
Sprinces
vârîtajai nçìu
zupai patiesi
varena
piekriðana!
Jûras dziesmas un lustîgas dejas Nçìu dienâ dziedâja un spçlçja folkloras kopa Cielava
PII Vilnîtis darbinieces radoðajâs darbnîcâs tirgus laukumâ mâcîja un râdîja bçrniem no mîklas gatavo
zivju rotâðanas gudrîbas
Lauvu puses ïaudis laika ritumâ
Lauvu tautas namâ saviesîgâ
biedrîba Svçtupes Lauva savu viesu un lauvieðu vçrtçjumam râdîja
izstâdç Mûsu ïaudis laika ritumâ
apkopotos materiâlus par 12 ievçrojamiem Lauvu puses cilvçkiem.
Tautas nama vadîtâja Indra Kauliòa, visus uzrunâjot, teica: - Prieks
redzçt Lauvâs tik daudz cilvçku gan tos, kuriem te paiet ikdiena,
gan tos, kurus dzîves gaitas reizi pa
reizei atved uz Lauvâm, gan tos, kuri te nav bijuði ilgus gadus. Izstâdes
varoòus un klâtesoðos vieno dzimtâ vieta un dzimtas saknes. Mçs varam aiziet tâlu pasaulç, bet katram
pienâk brîdis, kad gribas atgriezties savâ dzimtajâ pusç, lai atcerçtos, satiktos un parunâtos. Atklâjot izstâdi, tâs galvenâ kûrçtâja Mâra Lejniece atgâdinâja: - Izstâde tapa ilgâkâ laikâ. Vâcâm materiâlus,
fotogrâfijas, tikâmies ar cilvçkiem.
Vienubrîd likâs - nekas nebûs, neko nevarçsim izdarît. Bet tad sasparojâmies un nolçmâm - jâbût! Mûsu
pusç taèu ir dzîvojuði un dzîvo tik
daudz izcilu cilvçku!
Ðajâ izstâdç ikviens var apskatît
un tuvâk iepazît Lauvu pusei nozîmîgus ïaudis. Te apkopotas ziòas
par skolâm, jo cik ilgi bûs skola un
tâs dvçsele - skolotâji un skolçni -,
tik ilgi bûs ðî pasaule.
- Izstâdes varoòu atlasîðana bija
ïoti grûts darbs, - apliecinâja Mâra. - Mçs sâkâm ar skolotâjiem, kas
kâdreiz strâdâjuði Kuiíules un Silkalnu skolâ, - Jçkabu Edgaru Meþgaili, kurð bija skolotâjs pçc aicinâjuma un bûtîbas, Nelliju Kalniòu, Jçkaba brâïameitu, kura, bûdama burvîgs un radoðs cilvçks, veltîjusi skolai visu savu mûþu. Izstâ-
dç skatâmi materiâli arî par skolotâju Skaidrîti Mintiku, kura ðeit dzimusi, augusi, skolojusies, lai pçc
tam strâdâtu Salacgrîvas, Korìenes un Cçsu skolâs. Pati izstâdes
varone skolotâja Skaidrîte atceras:
- Manas skolotâjas darba gaitas
sâkâs Salacgrîvâ, biju pionieru
vadîtâja un mâcîju bioloìiju,
Korìenç aizritçja mani skaistâkie
10 jaunîbas gadi ar pirmo mîlestîbu, „ar puòíiem un asarâm”, ar visu, kas jaunîbai pienâkas. Korìenç
iemâcîjos strâdât sabiedrisko darbu, vadîju deju kolektîvu. Cçsîs pagâja ilgâkie darba gadi.
Skolotâjs Jânis Kazmers bijis
pçdçjais Kuiíules skolas skolotâjs,
savukârt viòa meitu Laimu ðîspuses ïaudis atceras kâ izcilu dakteri.
Ciemojoties pie radiem Lauvu pusç, viòa vienmçr palîdzçjusi vietçjiem. Tautas ârste - tâ viòu atceras
lauvieði. Arî Laimas abi brâïi Nikolajs un Vladimirs izmâcîjuðies
par dakteriem. Lai gan Nikolaju
dzîves ceïð aizvedis uz Ameriku, savu dzimto pusi viòð vienmçr atcerçjies. Vladimirs bijis bieþs viesis
Lauvu pusç - apciemojis radus,
draugus un apceïojis zinâmâs,
skaistâkâs vietas ðaipusç.
Daktera Gunâra Ozoliòa tçvs savulaik bijis pienotavas (tagadçjâ
tautas nama) vadîtâjs. Kopâ ar dvîòubrâli Leonîdu turpat kopâ skraidelçts, íerti grunduïi Svçtupç, darîti darbi un nedarbi. Gunâra kungs
neslçpa savu pârsteigumu par to,
cik labi tagad pçc remonta izskatâs
tautas nams.
Arî Gaida Bergmane jeb Krûmiògaida, kâ viòu vietçjie sauc, ir
daktere, ar kuras dzîvesstâstu var
Sveic
bijuðo
Limbaþu
slimnîcas
dakteri,
lauvieti
Gunâru
Ozoliòu
iepazîties izstâdç.
Kad bija iepazîti izcilâkie Lauvu
puses skolotâji un dakteri, M. Lejniece pastâstîja par ðîs puses zinâtniekiem - vispirms Laimu Ðçriòu, dzimuðu Mintiku, kura ir skolotâjas Skaidrîtes mâsa. Laima pçc
skolas gaitâm Kuiíulç un Salacgrîvâ Rîgâ studçjusi íîmiju, pçc tam
strâdâjusi Organiskâs sintçzes institûtâ. Ðobrîd izstâdç apskatâmi
L. Ðçriòas daudzie goda diplomi un
patenti. M. Lejniece ir pârliecinâta, ka ðai izcilajai zinâtniecei veltâma atseviðía izstâde.
Îpaða sadaïa izstâdç atvçlçta topoðajam zinâtniekam Gintam Kalniòam, kurð savulaik 2 pasaules
bioloìijas olimpiâdçs pçc kârtas ieguva 3. vietu. Nedaudz samulsis,
Gints pastâstîja, ka ðobrîd mâcâs
maìistrantûrâ un veic vîrusiem lîdzîgo daïiòu pçtîjumus: - Lai arî jûtos nedaudz dîvaini, redzçt informâciju par sevi izstâdç ir liels
pagodinâjums.
Daudzus ðîspuses jaunekïus savulaik vilinâjusi jûra. Ainaþu jûrskola viòiem bijusi ceïð uz izglîtîbu, plaðo pasauli, arî pârticîbu. Ainaþu jûrskolu beiguði un tâlâs jûrâs
kuìojuði daudzi lauvieði, arî Dþons
Pakalniòð, Kârlis Ozols un Aleksandrs Èakstiòð. Brâïi Aleksandrs,
Jânis un Kârlis Einblûti augstâs
skolâs gan kuìoðanu nav mâcîju-
ðies, bet ar savu darbu, uzòçmîbu
un neatlaidîbu ir izkuìojuði plaðâs
jûras.
Bet vai nu visu var vienâ rakstâ
uzrakstît! Brauciet uz Lauvâm, skatiet, lasiet un uzziniet, kâdi ievçrojami cilvçki dzimuði, skolojuðies un
izauguði Lauvu pusç! Izstâdes radoðâ brigâde - M. Lejniece, Aldonis Cîrulis un I. Kauliòa - teic lielu
paldies visiem, kas palîdzçja izstâdes tapðanâ: tiem, kas deva fotogrâfijas, dalîjâs atmiòâs, iedroðinâja un
sniedza morâlu un materiâlu atbalstu. Paldies arî folkloras kopai Cielava, kas ðajâ pçcpusdienâ radîja tik
jauku un siltu gaisotni.
Ilga Tiesnese
4
SALACGRÎVAS NOVADA ZIÒAS
2011. gada 29. oktobris
Alfrçda Krûkïa dzeja dziesmâ
Redzes invalîdu
darbîgâ vasara
Ðî vasara bija ïoti darbîga. Bijâm
plânojuði 2 pasâkumus, bet plânu
izpildîjâm par 200% - noorganizçjâm 4!
Pirmais pasâkums notika jûnija
beigâs manâ dârzâ. Rehabilitâcijas
kursu laikâ apguvâm pavârmâkslu,
ðûðanas prasmes un stila gudrîbas.
Otrâ dienâ braucâm ekskursijâ uz
Beverînas novadu. Bija grûti veikt
3,5 km garo dabas taku, bet, veiksmîgi to izgâjuði, pievakarç kopâ ar
solistiem Aigariòu un Uldi dziedâjâm mûsu iemîïotâs dziesmas. Visi
bija noguruði, bet gandarîti par izturîbu un sirsnîbu.
9. septembrî Salacgrîvas bibliotçkâ kopâ ar literârâ klubiòa Noskaòa dalîbniekiem tikâmies ar novadnieci, dzejnieci Intu Purvu, kura no 1951. gada dzîvo Toronto,
Kanâdâ. Tâ bija aizkustinoða tikðanâs. Daudziem, klausoties viòas
dzeju un stâstus, nobira pa asarai,
arî paðai Intai. Dzejniece teica mîïu
Dzejas dienu noskaòâ Liepupes
bibliotçkâ 20. septembra saulainâ
pçcpusdienâ pulcçjâs Liepupes bibliotçkas dziesmu draugu kopa, lai
atsauktu atmiòâ 80. gadu populârâkâs Raimonda Paula dziesmas. To
tekstu autors ir Alfrçds Krûklis. Nedaudz iepazinâmies ar dzejnieka
dzîvesstâstu un uzzinâjâm, kâ tapuði vârdi dziesmai Meþâbele. Bi-
Èaklie
ogotâji
Bîriòu
dzçrveòu
audzçtavâ
paldies Agrai Jçgerei par dâvâtajâm
siltajâm vilnas zeíçm ar Salacgrîvas vârdu.
Noslçdzot vasaras sezonu,
21. septembrî Salacgrîvas novada
redzes invalîdi ïoti kuplâ skaitâ ar
2 autobusiòiem brauca uz Bîriòu
dzçrveòu audzçtavu. Mûs mîïi sagaidîja un piemçrotu ogu lasîðanas
vietu ierâdîja 20 - 25 m2 lielâ laukumâ. Apmçram pusotras stundas
laikâ katrs salasîja gandrîz 20 l lielu, garðîgu dzçrveòu. Pçc tik raþîgas
lasîðanas visi kâ viens nonâcâm pie
atziòas, ka galvenais ir gribçt. Tad
padarît var visu, arî darbus, kas baida un ir nezinâmi. Atvadoties no
skaistâ ogu dârza, norunâjâm, ka
nâkamgad brauksim atkal, jo ðî kopâbûðana bija adrenalîns sirdij.
Visa redzes invalîdu grupa saka
lielu paldies Salacgrîvas novada
domes atsaucîgajiem darbiniekiem,
Agencies Barwil Andersson un mûsu labajam gariòam Aijai Kirhenðteinei.
Faina Mennika,
Salacgrîvas redzes invalîdu
grupas vadîtâja
Alojas un Salacgrîvas senioru
tikðanâs Senioru ceïâ
Lai gan Aloju no Salacgrîvas ðíir
tikai nepilni 50 kilometri, lîdz ðim
abu novadu seniori nebija sarîkojuði savstarpçju satikðanos. Ðâda
iespçja radâs, pateicoties projektam
Senioru ceïð. Sabiedrîbas Integrâcijas fonda (SIF) atbalstîtais un Sievieðu Tiesîbu institûta administrçtais projekts paredzçts cilvçkiem,
kuriem ir 50 un vairâk gadu. Projekts norit jau kopð 2011. gada
1. janvâra un turpinâsies lîdz 2012.
gada 30. jûnijam. 18 mçneðu daþâdas aktivitâtes notiek Vidzemes,
Latgales, Sçlijas un Kurzemes 9 novados un Rîgâ, kâ arî Ðveicç - Bâzeles reìiona Minhenðteinâ. Vidzemi
pârstâv nevalstiskâs organizâcijas
(NVO) Sievieðu mikrouzòçmumu
asociâcija (Rîga), Psiholoìiskâ
komforta centrs (Rîga), Latvijas Atslçgmeistaru brâlîba (Rîga), Rîgas
aktîvo senioru alianse (RASA)
(Rîga), Garkalnes sievieðu biedrîba
Mûsmâjas (Garkalnes novads),
biedrîba Mârtiòroze (Cesvaines novads) un Alojas novadâ reìistrçtâ
biedrîba Alojas seniori. Dalîbnieku vidû ir arî paðvaldîbas. No Vidzemes - Pïaviòu, Cesvaines, Garkalnes, Amatas novada un Alojas
novada dome. Kâ ârzemju partneris piedalâs Ðveices - Baltijas Palîdzîbas komiteja (Bâzeles reìions).
Projekta aktivitâtes ir daþâdas:
seminâri par senioru lîdzdalîbas iespçjâm normatîvo aktu izstrâdç, par
senioru vajadzîbâm sociâlajâ jomâ,
par partnerîbu un sadarbîbas tîklu veidoðanu. Notiek daþâdas mâcîbas - NVO darbîbas uzturçðana,
psiholoìiskâ motivâcija un paðnovçrtçjums, psihoterapijas teâtri, psiholoìiskâs spçles, valsts juridiskais, finansiâlais nodroðinâjums un
paðaizsardzîba, fiziska paðaizsar-
dzîba pret vardarbîbu un noziegumiem, personas un îpaðuma tehniskâ droðîba, kaimiòu savstarpçjâ informçtîba, mikrouzòçmumu attîstîðana, paðnodarbinâtîbas iespçjas,
praktiskâs iemaòas mâjamatniecîbas veicinâðanai. Ïoti noderîga ir
apmâcîba par moderno tehnoloìiju,
datordarbu, interneta lietoðanu. Nâkamgad paredzçti vairâki konkursi, kuros dalîbniekiem bûs iespçja
saòemt ne tikai garîgâs zinâðanas,
bet arî materiâlas balvas kâ iegûto
zinâðanu novçrtçjumu. Konkursu
tçmas ir plaði pârstâvçtas - NVO
saimnieciskâs darbîbas veicinâðana, senioru brîvprâtîgais darbs un
natûras ieguldîjums, senioru pakalpojumi u.c.
Projekta aktivitâtç par pieredzes
apmaiòas pasâkumiem partnerîbai
Latvijâ tika nolemts organizçt Alojas un Salacgrîvas senioru tikðanos.
Tâ notika Salacgrîvas viesnîcâ Brîze. Kârtçjo reizi jâcildina viesnîcas saimnieku Mâras un Jura Maksimovu viesmîlîba un atsaucîba. Savienojot savâ pârvaldîjumâ esoðâs
çkas statusus - viesnîca/viesu nams/
pansionâts, laikam rasta izpratne
par cilvçkiem, kuriem mûþs jau pâri
pusei. Gaumîgi iekârtotas telpas,
omulîgas istabiòas iemîtniekiem,
izcili jauks restorâns! Ðâdâ îpaðâ
gaisotnç arî sarunas blakus novada
senioriem raisîjâs pozitîvâk. Un interese vienai organizâcijai par otru
bija liela. Visvairâk jautâjumu uzdeva un uz tiem atbildçja Alojas senioru vadîtâjs Raimonds Ìîmis. Arî
Salacgrîvas novada senioru vadîtâjai Aijai Kirhenðteinai jautâjumu
netrûka. Kâ paðvaldîba atbalsta
biedrîbas attiecîgajâ novadâ? Kâ
notiek naudas plûsma? Kâ tiek rîkoti pasâkumi? Kâ atceras tos, kuri
Alojas seniori vienojas kopîgai dziesmai
vairs nepiedalâs kopîgos saietos veselîbas stâvokïa dçï?
Kopâ ar Alojas un Salacgrîvas
senioriem sarunâs piedalîjâs Brîzes
iemîtnieki. Ikviens varçja izzinât,
kâ ir pavadît mûþa nogali ne savâs
mâjâs. Atbildes bija lîdzîgas: - Te
ir labi. Ne katrâ vietâ pansionâtâ ir
istabas, kas agrâk bijuðas viesnîcas
numuri, ne katrâ vietâ pansionâtâ
dzîvojoðie maltîtes bauda restorânâ.
Uz jautâjumiem par to, kâds bija
ceïð no viesnîcas statusa lîdz lçmumam daïu no çkas pielâgot pansionâta vajadzîbâm, atbildçja îpaðnieks J. Maksimovs. Bija iespçja arî
doties nelielâ ekskursijâ pa viesnîcu/pansionâtu.
Alojas viesiem pçc pieredzes apmaiòas Brîzç tika piedâvâta iespçja
aplûkot vietas, ar kurâm Salacgrîva
ir îpaða, - nçìu taèus, ostu, jûru,
Zvejnieku parku, kur notiek populârie festivâli Positivus. Paldies Jânim Rakûzovam par iepçju baudît
ceptus nçìus un Mirdzas Sprinces
vârîto nçìu zupu, ko daudzi baudîja
pirmo reizi mûþâ! Vçl Rozenðteina
tacî tika skatîta filma par nçìu íerðanu Salacâ, un tad jau ceïð mâjup.
Ðis pieredzes apmaiòas pasâkums bija vçrtîgs, jo tika iepazîtas
darba formas lîdzîgâs NVO. Pieredze noderçs turpmâkajam darbam.
Tikpat vçrtîga bija cilvçku tikðanâs,
jo, dzîvojot tikai daþu desmitu kilometru attâlumâ, lîdz ðim abas organizâcijas nebija tikuðâs. Bet izrâdîjâs, ka ïoti daudzi pazîst cits citu.
Kâds salacgrîvietis agrâk strâdâjis
Alojâ, kâdam bçrni dzîvo blakusnovadâ... Ir un bûs par ko parunât
arî turpmâk!
Hedviga Inese Podziòa,
Sievieðu tiesîbu institûta valdes
locekle
ja iespçjams ieklausîties to gadu
estrâdes mâkslinieku izpildîjumâ
dziesmâs Kâpçc man dziedât sveðu
dziesmu…, Mirdzoðais gliemeþvâks, Baltijas jûra. Savukârt paðas
dziesmu kopas dalîbnieces apguva
dziesmas Savâda vasara, Sens ir
tas stâsts un Kam ziedi, meþâbele.
Sarmîte Zvîne,
Liepupes bibliotçkas vadîtâja
Klubiòð Vârds Ainaþu
Jûrskolas muzejâ
12. oktobrî Ainaþu bibliotçkas
lasîtâju klubiòa Vârds dalîbnieces
viesojâs Ainaþu Jûrskolas muzejâ,
iepazinâs ar jûrskolas absolventu
Veco ligzdu fotoizstâdi. Bija interesanti skatît Ainaþu vecos namus,
ko kâdreiz cçluði un kur dzîvojuði
kapteiòi ar ìimençm. Salîdzinot fotogrâfijâs redzamâs mâjas, var secinât, ka jûrâ smeltâ bagâtîba ir bijusi ïoti daþâda.
Muzeja vadîtâja Iveta Erdmane
râdîja un stâstîja par ðajâ vasarâ ekspedîcijâs iegûtiem interesantiem
eksponâtiem un jaunieguvumiem
muzeja kolekcijai. Apzinâta plaða
Vidzemes piekraste arî Igaunijas teritorijâ, kur dzîvojuði Ainaþu jûrskolas absolventi. Tiek vâkti materiâli jaunai grâmatai par veco kapteiòu - jûrskolnieku ligzdâm.
Vietçjie savas pilsçtas muzejos
ciemojas reti - tikai kopâ ar tâliem
viesiem. Vârda dalîbniecçm bija interesanti apskatît un uzzinât daudz
jauna par saviem Ainaþiem. Pateicamies muzeja darbiniecçm par
stâstîjumu un jauko uzòemðanu! Ar
interesi gaidîsim jauno grâmatu!
Rûta Lepiksone,
Ainaþu bibliotçkas vadîtâja
Dzejas svçtki Liepupç
Þûrijas
priekðsçdçtâja,
dzejniece,
tulkotâja
Mâra Asare
(stâv) kopâ
ar Liepupes
vidusskolas
skolotâju
Inese Broku
izvçrtç
konkursam
iesniegtos
darbus
Lîdz 22. septembrim Salacgrîvas
novada jaunieði vecumâ no 15 lîdz
25 gadiem varçja iesniegt savus
darbus dzejâ, prozâ vai tulkoðanâ
literâro darbu jaunrades konkursam
Ðeit. Ðo konkursu organizçja Liepupes pagasta tautas nams sadarbîbâ
ar Liepupes vidusskolu, Tûjas un
Liepupes bibliotçku.
29. septembrî konkursa dalîbnieki un interesenti bija aicinâti uz dzejas darbu lasîjumiem un tikties ar
dzejnieci Mairu Asari. Iesâkumâ savu dzejoli nolasîja Liepupes vidusskolas 12. klases skolniece Kristîne
Krutjakova. Labâko darbu autori
saòçma M. Asares dzejoïu krâjumus Ceïð uz Tûju un Hanzas aukstâ
liesma, bet konkursa uzvarçtâjs ilustrçto enciklopçdiju par 101 neparastâko vietu pasaulç.
Liepupes tautas nama vadîtâjs
Andris Zunde pat nebija domâjis,
ka jaunieði tik ïoti pieíersies konkursa tçmas nosaukumam Ðeit: - Bet
gandrîz katrs savâ darbâ pieminçjis ðo vârdu. Man likâs - tik plaða
tçma, nu jaunie talanti varçs „izvçrsties”. Acîmredzot nâkamajâ
gadâ, izsludinot konkursu, bûs jâraksta „Bez tçmas”. Priecîgi pârsteidza tas, ka savus 20 darbus konkursam iesniedza 19 autoru. Necerçju, ka atsaucîba bûs tik liela.
Priecâjos arî par to, ka ðogad konkursâ piedalîjâs Salacgrîvas vidusskolas skolçni.
A. Zunde, apkopojis visus darbus (arî pçc noteiktâ termiòa iesûtîtos), nosûtîjis tos dzejniecei
M. Asarei. Viòa analizçja pilnîgi visus konkursam iesniegtos darbus,
ne tikai labâkos, ko atzîmçja ar saviem îpaðajiem komentâriem. - Þçl,
ka dzejas darbu lasîjumos piedalîjâs maz konkursantu, jo daudz ko
gribçju teikt paðiem autoriem, - uzsvçra dzejniece un tulkotâja. - Man
bija pârsteigums, ka iesniegto darbu bija tik daudz. Jaunieðus inte-
resç dzeja, un tas ir ïoti labi. Jauno autoru darbos gribçjâs redzçt
vairâk viòu personîgo skatîjumu.
Par labâko dzejniece atzina Salacgrîvas vidusskolas 9.b klases
skolçna Elvja Dârziòa darbu Ðeit.
Viòasprât dzejolî sajûtams personîgais pârdzîvojums un pieredze,
kas ir katra autora darba pamatâ.
Jaunieði centuðies savos darbos ievçrot ritmu un daþâdas dzejas formas. Saturiski viòai gribçjies redzçt
vairâk paðu pieredzes, pârdzîvojumu, sajûtu. Varbût bija bailes ielikt
publiskâ darbâ savas izjûtas? Galvenais ir nebaidîties un rakstît to,
kas paðam svarîgâks. Tâds bija viòas vçlçjums konkursa dalîbniekiem. Ievas Neimanes dzejolis ar
savdabîgo patriotisma tçmas risinâjumu tika atzîts par otru labâko, bet
Kristapa Mustes dzejolis izpelnîjâs
atzinîbu par emocionâlo saturu un
labi izstrâdâto formu. Tas - 3. vietâ. Dzejniece par emocionâlo tçlainîbu atzinîgi novçrtçja Sintijas
Papiòas darbu, Paulas Lîsmanes
dzejolis saòçma atzinîbu par neviltoto optimismu, Emîla Ïebedeva
darbs - par humora elementu izmantoðanu, savukârt Anetes Rozenbergas dzejolis - par labi izstrâdâto formu.
- Konkursi ir labi ar to, ka dod
ierosmi rakstît, - secinâja þûrija Liepupes vidusskolas skolotâja Inese Broka un Salacgrîvas vidusskolas skolotâja Pârsla Zvejniece. Ðâdi
konkursi noteikti vajadzîgi arî nâkamajos gados, tie mudina bçrnus
un jaunieðus domât. - Rakstot dzeju var iziet no râmjiem, palidot kaut
kur tur... - pârliecinâta ir skolotâja
Pârsla.
Pçc vçrtçðanas dzejniece un tulkotâja M. Asare lasîja savus darbus.
Paldies par ðo jauko dzejas pçcpusdienu!
Ilga Tiesnese
SALACGRÎVAS NOVADA ZIÒAS
2011. gada 29. oktobris
5
Zvejas laivas Tûjâ visiem
Pateicoties sadarbîbai ar VRG biedrîbu
Jûrkante un saòemot atbalstu no Eiropas Zivsaimniecîbas fonda (EZF), biedrîba Tûjaskrasts îstenojusi gada sâkumâ iesâkto projektu Pamatlîdzekïu iegâde zvejas laivu stacijas izveidei - iegâdâjusies inventâru zvejas
laivu nomas stacijas ierîkoðanai Tûjâ. Projekta mçríis ir izveidot zvejas laivu staciju
un piesaistît tûristus un iedzîvotâjus Tûjas
ciema biedrîbas Tûjaskrasts aktivitâtçm, kas
saistîtas ar zvejniecîbu, un atbalstît zvejnieku saimniecîbu darbîbu.
Projekta laikâ izveidota zvejas laivu nomas stacija Tûjas ciema atpûtas zonâ Krimalnieki. Biedrîba iegâdâjusies trîs C klases zvejas laivas ar aprîkojumu - airiem, enkuriem
un glâbðanas vestçm. Stacijâ zvejas laivas
varçs nomât visi interesenti. Par svarîgâko
biedrîba uzskata vietçjo iedzîvotâju atbalstîðanu aktivitâtçs, kas saistâs ar zvejniecîbu,
un piedâvâ sadarbîbu visâm novada zvejnieku saimniecîbâm. Otra iecere ir atbalstît jaunieðu interesi par zvejniecîbu, kâ arî sportiskâs aktivitâtes jûrâ.
Ikdienâ stacijas laivas bûs pieejamas visiem Tûjas iedzîvotâjiem un viesiem. Saprotams, ka lielâkâs aktivitâtes plânotas vasarâ,
tomçr biedrîbas pârstâvji norâda uz pakalpojumu pieejamîbu visa gada garumâ un aicina interesentus tuvâk iepazîties ar situâciju
biedrîbas mâjaslapâ www.tujaskrasts.lv un
sazinâties ar biedrîbas atbildîgajiem.
Jauniegâdâtâs laivas Tûjaskrasta biedri
ðobrîd izmanto îpaði aizsargâjamo jûras teritoriju novçroðanai. Ðâda veidâ viòi ar savu
klâtbûtni cenðas traucçt maluzvejniekiem
zvejas lieguma laikâ un informçt Dabas aizsardzîbas pârvaldes Vidzemes reìionâlâs administrâcijas vecâko valsts vides inspektoru
Guntaru Viïïu par konstatçtajiem pârkâpumiem jûrâ.
Nâkotnç Tûjaskrasts paredz veidot sadarbîbu ar Salacgrîvas Tûrisma informâcijas centru savu aktivitâðu popularizçðanâ. Tâda uzsâkta ar Ziemeïvidzemes biosfçras rezervâta
atbalsta biedrîbu. Tâ gan vairâk attiecas uz
projektu par gâjçju un velosipçdistu marðruta izveidi Salacgrîvas novadâ, bet nâkotnç tiks
veicinâtas arî citas aktivitâtes.
Ingus Konstants, viens no biedrîbas Tûjaskrasts valdes locekïiem: - Laivu stacija Tûjâ
darbosies vasaras sezonâ. Tagad, nesezonâ,
nav nepiecieðams sçdçt laivâm klât un
deþurçt. Katrs interesents var arî tagad mûs
atrast www.tujaskrasts.lv vai piezvanot pa
tâlruni 29403119. Zvaniet droði! Laivas nopirktas jûsu vajadzîbâm!
Andris Strods
Liepupes kungu mâjai aprit 260 gadu
Liepupes muiþa atrodas ar kultûrvçsturisko mantojumu bagâtajâ Ziemeïvidzemes novadâ. Tâs apbûve ir valsts nozîmes 18. un
19. gs. arhitektûras piemineklis. Ðogad aprit
260 gadu, kopð uzbûvçta valsts aizsargâjamâ pieminekïa statusu ieguvusî Liepupes
kungu mâja - neliela baroka pçrle, kam ir seviðía vçsturiskâ un mâkslinieciskâ vçrtîba.
Tajâ ir vairâki valsts aizsargâjami mâkslas
pieminekïi. Barokâlâs divviru masîvâs parâdes durvis ir vienas no senâkajâm ðâdu çku
ârdurvîm Latvijâ. Savukârt ieejas priekðnamâ dienvidaustrumu stûrî saglabâjuðâs vienas no retajâm baroka koka kâpnçm Latvijâ.
Tâm ir divi ïoti kompakti liekti laidi.
Imants Lancmanis pirms 10 gadiem rakstîjis, ka kopumâ Liepupes kungu mâja autentiskuma pakâpes, neskartîbas un saglabâto apdares detaïu ziòâ ir pati „îstâkâ” un
piesâtinâtâkâ no visâm Vidzemes baroka laika muiþu dzîvojamajâm çkâm. Ðajâ ziòâ tâ
pârspçj pat Ungurmuiþas kungu mâju. Pieejas ziòâ Liepupe ir nâkamais solis pçc Ungurmuiþas un râda jau lielâkas lauku muiþnieku pretenzijas uz greznîbu.
Par Liepupes kungu mâjas celðanas gadu
uzskatâms mezonîna frontonâ esoðais gadskaitlis „1751”. Arhitektûras ðedevra iespçjamais autors ir Rîgas mûrniekmeistars Johans Andreas Hâberlands, slavenâ Kristofa
Hâberlanda tçvs. J. A. Hâberlands ieradâs Rîgâ no Annabergas (Saksija) un 1749. gadâ
kïuva par Rîgas pilsoni.
Kungu mâjas vçsture saistâma ar pazîstamo fon Meku un mazâk zinâmo fon Zengeru
dzimtas vârdiem. 18. gs. pirmajâ pusç, lai
sâktu un pabeigtu greznâs Liepupes kungu
mâjas celtniecîbu, rûpes uzòçmâs muiþas
îpaðnieka Frîdriha Vilhelma fon Meka atraitne Anna Sofija un viòu dçls Georgs Frîdrihs,
kurð pçc dienesta sakðu armijâ atgriezâs Liepupç un lika lietâ Saksijas arhitektûrâ un interjera risinâjumos pieredzçto. Pçc Georga
Frîdriha pçkðòâs nâves muiþu mantoja viòa
brâlis Johans Gothards, kura dçls Burhards
Frîdrihs tçva vçrtîgajâ bibliotçkâ vadîja sirsnîgas sarunas ar Garlîbu Meríeli.
Interesanti, ka 1762. gadâ sakarâ ar mâjâ
atklâto trupi Ungurmuiþas îpaðniece Helçne
Juliâne fon Kampenhauzena vçlçjusies koka
nama vietâ bûvçt mûra mâju. Par paraugu ðai
idejai viòa izvçlçjusies tieði Liepupes kungu
mâju. Jaunâs Ungurmuiþas kungu mâjas zîmçjums samçrâ precîzi atkârto netâlâs Liepupes muiþas kungu mâju, kas bija celta neilgi pirms tam. Domâjams, ka H. J. fon Kampenhauzena ideju guvusi, saradojoties ar
Liepupes fon Meku dzimtu. Viòas meita Doroteja Elizabete 1759. gadâ salaulâjâs ar
Liepupes muiþnieku Johanu Gothardu. Ciemojoties Liepupes nesen celtajâ kungu mâjâ,
neviens nevarçja palikt vienaldzîgs.
No Liepupes muiþas cçluðies fon Meku
pçcteèi 19. gs. Krievijâ ieguva apreibinoðu
slavu un milzîgus panâkumus uzòçmçjdarbîbâ - Pçtera Èaikovska mûza, pasaulç pazîstamâ Nadeþda fon Meka ilgus gadus nodzîvoja laulîbâ ar dzelzceïa magnâtu Kârli Otto
fon Meku, kura senèi ilgus gadus bija saimniekojuði Liepupç.
Fon Zengeri Liepupes muiþâ kâ nomnieki dzîvoja jau 19. gs. sâkumâ, par ko liecina
Liepupes muiþas revîziju dokumenti. Par
pilntiesîgiem muiþas îpaðniekiem fon Zengeri kïuva 1829. gadâ, kad radâs iespçja nopirkt îpaðumu izsolç. Liepupes muiþâ fon
Zengeri saimniekoja gandrîz 100 gadu - lîdz
1922. gadam, kad îpaðumu atsavinâja par labu jaunajai Latvijas valstij. Fon Zengeri Liepupes muiþâ saimniekoja ar lielu pietâti pret
iepriekðçjo îpaðnieku idejâm. Samçrâ maz
detaïu kungu mâjâ liecina par izmaiòâm, ko
diktçja 19. gs. modes lieta muiþu apbûvç historisms.
20. gs. 30. gados kungu mâjâ ierîkoja
laukstrâdnieku skolu un veica virkni kosmçtisko remontu.
Otrâ pasaules kara laikâ Liepupes muiþa
cieta maz, taèu zaudçja izcili skaistos kokus
iekoptajâ parka teritorijâ un kastaòu aleju,
kas rotâja ceïu tieði lîdz kungu mâjai. Pçc
kara kungu mâjâ iekârtoja padomju saimniecîbas Liepupe centru, izvietojot çkâ kantori
un daþus dzîvokïus. Arhitekts Mârtiòð Ozoliòð, apsekojot Liepupes muiþu 1949. gadâ,
norâdîjis, ka vienâ no telpâm ir vçrtîga holandieðu podiòu krâsns, kas senâk bijusi Pieminekïu valdes aizsardzîbâ. Diemþçl zili
baltâs holandieðu podiòu krâsns skaistums un
vçrtîba neapturçja tâs izmeðanu mçslainç. Padomju saimniecîbas priekðsçdçtâja Lîna Dâdere speciâlai brigâdei lika to izvâkt no çkas.
Turpat pagalmâ visus podiòus sîki jo sîki sasita, bet lauskas izbçra uz dârzniecîbas ceïa,
to nobruìçjot. Lauskas vçl ilgi rudeòos lielâ
skaitâ parâdîjâs uz zemes ceïa, atsaucot atmiòâ seno godîbu.
20. gs. 50. gados Liepupes kungu mâjâ
nebija veikti ne remonti, ne pârbûves. Skatuve, tâpat kâ muiþas laikos, ieejot svçtku zâlç,
bijusi pa kreisi un telpas apjoma ziòâ stipri
mazâka nekâ pirms mûsdienâs veiktajiem atjaunoðanas darbiem. Visâs muiþas çkâs, ieskaitot kungu mâju, dzîvoja pçc kara palikuðie cittautieði. Dzîve ritçja kâ komûnâ, un
kopâ ar cilvçkiem muiþas svçtku zâlç un citâs
telpâs dzîvoja sivçni un vistas. Zâle kalpoja
gan kâ ballîðu vieta, gan graudu glabâtava.
2 - 3 gadus labîbas raþas laikâ no parka puses ar smagajâm automaðînâm vai zirgiem ieveda graudus un nobçra kungu mâjas svçtku
zâlç. Graudu glabâðanai zâlç upurçja arî muiþas laikâ ziemas dârzam kalpojuðo verandu.
1956. gadâ Liepupes kungu mâjas bijuðajâ
virtuves daïâ ierîkoja veikalu, savukârt klçts
puses pagrabâ iekârtoja gaïas pagrabiòu. No
tâ uz tikko ierîkoto veikalu veda ðauras vîtòveida kâpnes. Muiþas laikâ pagrabiòð bija
kalpojis kâ suòu virtuve, kurâ tie pa kâpnîtçm nokïuvuði lîdz savai virtuvei no 1. stâva.
Ar laiku kungu mâjas mîtniekus pakâpeniski izvietoja citâs dzîvojamajâs çkâs. Kungu mâjâ ierîkoja ne tikai kantori, bet arî bibliotçku un klubu. Padomju saimniecîbas laikos par çku rûpçjâs un uzturçja to kârtîbâ.
Klubâ darbojâs deju kolektîvi, ansamblis, koris un izbraukuma teâtri spçlçja izrâdes. Kluba zâlç 2 - 3 reizes nedçïâ râdîja kino. Interesanti, ka 60. gados priekðsçdçtâja Gluhova laikâ virs kungu mâjas uzcelðanas gadskaitïa ierîkoja skaïruni, kas agri no rîtiem
visiem bijuðâ muiþas centra iedzîvotâjiem
skandçja himnu un ilgstoði atskaòoja radio
mûziku.
Diemþçl padomju gados Liepupes kungu
mâjâ vismaz piecas reizes daþâdu iemeslu dçï
izcçlâs ugunsgrçki. Tikai laimîgas sagadîðanâs dçï çka nenodega.
1983. gadâ Liepupes kungu mâjâ sâka pamatîgus rekonstrukcijas darbus, taèu arhitektûras piemineklî nekâdus izpçtes darbus neveica. Vçl vairâk - tâs interjeros tikai fragmentâri saglabâja to, kas te bija pirms rekonstrukcijas. Nesenâ pagâtnç Liepupes kungu
mâja ilgu laiku bija nepelnîti pamesta un neizmantota. Lai arî laika gaitâ tâs ârçjais izskats mainîjies, laiks to saudzçjis un kopçjâ
kompozîcija saglabâjusies ïoti labi.
2004. gada beigâs muiþas liktenis iegûla
rîdzinieces Egitas Lauskas gâdîgajâs rokâs.
Liepupes kungu mâja bija ïoti nolaistâ stâvoklî, un apbûves ansamblis ietilpa 100 apdraudçtâko Eiropas kultûras pieminekïu sarakstâ. Sakarâ ar paredzamo atjaunoðanas
Kungu mâja 2011.g. (no K. Zaïumas privâtâ krâjuma)
Kungu mâja 50. - 60. gados (no Dz. Gûtmanes privâtâ krâjuma)
darbu uzsâkðanu 2004. gada rudenî un
2005. gada pavasarî profesionâli arhitekti un
restauratori veica arhitektoniski mâksliniecisko inventarizâciju. Lai arî valsts atbalsts
pieminekïa atjaunoðanai bijis neliels, kungu
mâjâ jau vairâkus gadus notiek restaurâcija
un atjaunoðana, kuras laikâ iekðçjâ apdarç
nav izmantotas mûsdienu tehnoloìijas, ja neskaita ûdensvada un elektrîbas ierîkoðanu.
E. Lauska uzskata, ka lauku muiþnieka mâjâ
neiederas eiroremonta princips, tâpçc çkâ neatradîsiet zeltîtu, nekad nebijuðu apdari un
piefantazçtus spîguïus.
E. Lauska îpaði lepojas ar kungu mâjas
interjeram iegûto 18. gs. vidû mûrçto zili balto podiòu krâsni. Neticami, ka izdevies atrast Liepupes muiþas kungu mâjai zuduðajam
interjeram tik atbilstoðu lîdzinieku!
Plânots, ka nâkamajâ tûrisma sezonâ Liepupes kungu mâjâ iekârtotajâ nelielajâ viesnîcâ (Boutique Hotel) un mâjîgajâ restorânâ
jau gaidîs pirmos viesus, kuriem iecerçts piedâvât ne tikai patîkamu atpûtu muiþas dzîvojamajâ mâjâ, bet arî labiekârtotâ parka teritorijâ - tiks atjaunots kâdreizçjais baroka
laika dârzs.
Vidzemes baroka pçrles - Liepupes kungu mâjas - nâkotnei ir skaidras aprises: sakopts muiþai pieguïoðais ezers; brîniðíîgs
skats uz barokâlo parku; sabiedrîbai pieejams
arhitektûras ðedevrs - neliela viesnîca ar îpaðu vçsturisku ekspozîciju, kas atspoguïos
muiþas dzîvi tâs cilvçka mûþa cienîgâ ritumâ - bçrnîbâ, jaunîbâ, brieduma gados, tad
trauksmainos bezsaimnieka un pamestîbas
gados, kad pazuda tâs identitâte, un visbeidzot gadi, ko cilvçka mûþs nepiedzîvo, - atdzimðana. Notikumu liecinieki - muiþas - dod
cilvçkiem lielisku iespçju ierakstît savu vârda
raupjajâ vçstures rakstâ - Anna Sofija fon
Meka, Frîdrihs fon Meks, Garlîbs Meríelis,
Kârlis fon Zengers un Egita Lauska... Tam
noteikti bûs nâkotne un turpinâjums.
Savu 250. gadskârtu Liepupes muiþas
kungu mâja piedzîvoja pamestîbâ un briesmîgâ piesmietas sievietes bezvçrtîbâ. Nebija ne ziedu, ne mûzikas, ne ciemiòu - vçstures liecîbas un iespçjamâs emocijas mûsdienu informâcijas un tehnoloìiju sabiedrîbai izrâdîjâs liekas un nevajadzîgas. Pagâjis
tikai 10 gadu, un viss mainîjies - atdzimðana
un cienîjamâs baroka pçrles 260 gadu jubilejas cienîga sagaidîðana ar roþu saldo smarþu, lai laiks nekad vairs nepagrieztu vçstures ratu atpakaï.
Ðî Vidzemes novada daïa ir bagâta ar kultûrvçsturisko mantojumu, un ikviens, kurð apmeklçs Liepupi, par to pârliecinâsies, iegûstot jaunas ziòas par vçsturi, daþâdu cilvçku
likteòiem, izbaudot dabas krâðòumu un apzinot vçl neredzçtas kultûras vçrtîbas.
Kristîne Zaïuma
Rakstâ izmantotie avoti:
Latvijas Valsts vçstures arhîva 199.f., 1. apr., 342.l., 1.;
Valsts kultûras pieminekïu aizsardzîbas inspekcijas Pieminekïu dokumentâcijas centra materiâli; Liepupes pagasta iedzîvotâju Pçtera Maèa, Dzidras Gûtmanes, Mârtiòa Gûtmaòa un Inâras Derumas atmiòu stâstîjumi; raksti: Èeldere D. Mâkslas piemineklis. Funkcija. Vide. Literatûra un Mâksla, 1984, 18. maijs; Lancmanis I. Skaistâ
un pamestâ. Latvijas Arhitektûra, Nr. 4, 2002, 55. lpp.;
Sedliòa Aija. Liepupes muiþa pamazâm atgûst savu seno
izskatu. Auseklis, Nr. 79, 2010, 20. jûl., 5. lpp.
6
SALACGRÎVAS NOVADA ZIÒAS
2011. gada 29. oktobris
Atver acis - tevi gaida droða mâja!
Biedrîba Patvçrums. Droðâ mâja 11. oktobrî Rîgâ rîkoja vienas dienas seminâru Preventîvie pasâkumi cilvçku tirdzniecîbas mazinâðanâ publisko bibliotçku vadîtâjiem par
cilvçku tirdzniecîbas jautâjumiem. Iekðlietu
ministrijas (IeM) zâlç aptuveni 50 no visas
Latvijas sabraukuðos bibliotekârus uzrunâja
toreizçjâ kultûras ministre Sarmîte Çlerte, novçlot raþenu dienu.
Par cilvçku tirdzniecîbas novçrðanas politiskiem un tiesiskiem jautâjumiem runâja IeM
Nozares politikas departamenta direktors Dimitrijs Trofimovs. Par cilvçku tirdzniecîbas
jçdzienu teorçtiíu un praktiíu vidû notiek pastâvîgas diskusijas. Cilvçku tirdzniecîbu var
skaidrot kâ cilvçktiesîbu pârkâpumu, cilvçku
ekspluatâciju, organizçtâs noziedzîbas veidu,
procesu, kas sâkas ar upura savervçðanu un
beidzas ar upura ekspluatâciju, morâles un uzvedîbas normu vai nodarbinâtîbas problçmu,
legâlo un nelegâlo migrâciju utt. Cilvçku
tirdzniecîba ir mûsdienu verdzîba, kas ir vçl
neþçlîgâka nekâ tâ jebkad bijusi. Eiropâ aktivizçjas nelegâlais bizness - fiktîvas laulîbas,
kad meitenes, sievietes par naudu ir ar mieru
apprecçties ar musulmaòiem. Meitenes domâ,
ka tâ ir viegla peïòa, bet realitâte ir skarba.
Tâ parasti nenotiek. Meitençm atòem pasi,
aizsûta uz publiskajiem namiem, patur ieslçgtas bez iespçjâm kontaktçties un lûgt palîdzîbu. Cilvçku tirdzniecîbai ir viens mçríis - personas ekspluatâcija peïòas gûðanas
nolûkos.
Lielbritânijâ tiek ievesti desmitiem tûkstoðu rumâòu bçrnu, kuriem liek no rîta lîdz vakaram ubagot, zagt. Uz Norvçìiju brauc puiði
no Latvijas strâdât gaterî, celt guïbûvju mâjas.
Bet tas ir klasificçjams kâ piespiedu darbs,
verdzîba, cilvçku tirdzniecîba, jo strâdnie-
kiem maksâ ïoti maz un tikai daþreiz, ik pa
4 mçneðiem, darbs caurvçjâ smags, mîtnes
vietâs jâdzîvo ïoti lielâ ðaurîbâ. Nav atðíirîba
starp prostitûtu un cilvçku, kurð strâdâ par
daudz mazâku algu nekâ viòam pienâkas.
Kâpçc mûsu vîrieði, sievietes, jaunatne dodas uz citâm zemçm laimi meklçt? Vainîga ir
Latvijas politika. Ekonomiskâ globalizâcija
un arvien pieaugoðâ sociâlâ nevienlîdzîba pasaules un Latvijas iedzîvotâju vidû ir galvenie cilvçku tirdzniecîbas cçloòi.
Kâ bibliotekâri var iesaistîties ðîs problçmas risinâðanâ ? Bibliotçkas laukos ir cilvçkiem vistuvinâtâkâs iestâdes. Bieþi vien tâs
ir vienîgâs gaismas saliòas, kas palikuðas ciemos. Bibliotçkâ var ieiet un parunâties, rast
risinâjumu, palûgt padomu, internetâ, ar
Skype starpniecîbu saistîties ar savçjiem ârzemçs, nopirkt biïeti tuviniekam, lai tas atlidotu mâjâs. Varbût tieði bibliotekâram uztic
stâstu par aizbraukðanu, par lielâs peïòas
piedâvâjumu.
Kâ reâlu piemçru meiteòu uzticçðanâs naivumam izdevniecîbas Zvaigzne ABC projekta vadîtâjs Kârlis Sîmanis prezentçja Aleksandras Jolkinas grâmatu Piesmietâ Eiropa.
Grâmatas autore pati iesaistîjâs fiktîvo laulîbu
afçrâ, tçlojot sievieti, kura bûtu ar mieru apprecçties ar pakistânieti. Kâpçc jâizlasa ðî grâmata? Tâpçc, ka tajâ var uzzinât, kâ notiek
meiteòu vervçðana, kas ir vervçtâji, kas notiek
pçc laulîbâm. Bibliotekâri savâs grâmatu
krâtuvçs var piedâvât izlasît ðo izdevumu meitençm, lai viòas izvçrtç, vai ir vçrts riskçt.
Grâmatu var ieteikt izlasît mâtçm, lai viòas
zina, kas var notikt ar meitâm. Varbût tâ paveras iespçja izglâbt kâdu dzîvi?
Ar piemçriem bagâts bija Patvçrums.
Droðâ mâja projekta vadîtâjas Vinetas Polat-
sides stâstîjums. Nereâli izklausâs patiesîba
par to, kâ dzîvo un strâdâ ârzemçs mûsu latvieðu vergi. Piemçrs. Jâkopj 90 gadîga skarba rakstura îpaðniece, kura pieprasa klâtbûtni
un aprûpi cauru diennakti. Tikai 6 dienas
3 mçneðu laikâ atïauts iziet no mâjas. Nauda
netiek dota, nedaudz samaksâ, tikai beidzot
darbu. Cits piemçrs - bçrni kamieïu þokeji.
Bagâtnieku vidû aizvien vairâk izplatâs jauns
izklaides veids - sacensîbas kamieïiem pâri
tuksnesim. Kamieïus vada þokeji - verdzîbâ
pârpirkti bçrni, kurus piesien uz dzîvnieka
muguras, lai tie nenokristu.
Filipînâs pieaug pretlikumîga orgânu tirdzniecîba. Tur atïauts pirkt un dâvinât nieres.
Bet donori ir dzîvi cilvçki! Daudzi labprâtîgi
pârdod savas nieres, bet daudziem neviens
atïauju neprasa. Viena niere maksâ 1000 2000 dolâru.
Kâ cilvçku tirgotâji kontrolç upurus? Upuri
ir parâdu verdzîbâ - narkomâni, alkoholiíi.
Praktizç izolâciju, lai upuris nesazinâs ar cilvçkiem, kas viòam varçtu sniegt palîdzîbu,
tiek uzmanîts, lai neveidojas draudzîgas attiecîbas starp upuriem. Nemitîgi atkârtojot cilvçkam, ka viòð nav labâkas dzîves vçrts, ka
neko citu nespçs darît, ka cilvçku tirgotâjs patiesîbâ par viòu rûpçjas, upurim tiek iemâcîts
bût bezpalîdzîgam un pilnîbâ atkarîgam no
sava îpaðnieka. Ietekmçðana ir arî fiziska piekauðana. Liedz çdienu, medicînisko palîdzîbu, piespieþ lietot narkotikas. Izmanto
draudus pret upuru bçrniem, ìimençm.
Par cilvçku tirdzniecîbas gadîjumu identificçðanu un sadarbîbu ar atbildîgajâm institûcijâm ïoti skarbi un emocionâli diskutçja
IeM Galvenâs Kriminâlpolicijas pârvaldes
Organizçtâs noziedzîbas apkaroðanas pârvaldes 3. nodaïas priekðnieks Arturs Vaiðïa. Ana-
Noslçgusies motosportista
Harija Suharþevska
2011. gada sporta sezona
Tehniskas íibeles, neveiksmîgi
kritieni un bieþas mikrotraumas tâ varçtu raksturot Vidzemes motosportista Harija Suharþevska
2011. gada sporta sezonu. Lai gan
ðogad viòam nevienâ no Latvijas
mçroga motokrosa sacensîbâm
kopvçrtçjumâ neizdevâs iekïût pirmajâ desmitniekâ, pateicoties treniòiem un Ìimenes aptieku dâvinâtajiem vitamîniem, jaunais sportists
ir labâ fiziskâ formâ un jau mçrítiecîgi gatavojas 2012. gada sezonai.
Par spîti neveiksmçm, vidzemnieki ne reizi vien varçjuði bût arî
lepni - atseviðíos posmos salacgrîvietis kâpis uz goda pjedestâla. Ievçrojamâkâs uzvaras 2011. gadâ:
2. vieta m-trase.lv posmâ Adinâjos
MX2 klasç, savukârt ðo paðu sacensîbu Salacgrîvas posmâ, braucot
MX1 klasç, - 2. vieta. Latvijas Alternatîvâs Motosporta Asociâcijas
motokrosa turnîra 2. posmâ Burtniekos Open F klasç H. Suharþevskis ieguva 3. vietu. Uz treðâ pjedestâla pakâpiena viòð kâpa arî
Kandavâ, kur MX 13+ klasç piedalîjâs Battery Superkauss Kandavas lielâs balvas pirmajâ braucienâ.
- Diemþçl jâteic, ka ðî sezona nebija tâda, kâ bijâm plânojuði. Taèu ar to jâsamierinâs, jo tas ir
sports, - saka Harijs Suharþevskis. - Taèu esmu ticis pie sava
2012. gada sezonas motocikla un
jau tagad sâku ar to gatavoties jaunajai sezonai. Viegli nebûs, taèu ar
jauno tehniku nâkamajâ gadâ centîðos labot ðîsreizes kïûdas. Tâpat
ceru, ka arî nâkamgad «Ìimenes
aptiekas» paliks manu atbalstîtâju
lokâ, jo, piemçram, ðajâ sezonâ bija ne mazums mikrotraumu, ko
dziedçt palîdzçja aptiekas dâvinâtie gçli. Savukârt, pateicoties «Ìimenes aptieku» dâvinâtâjiem vitamîniem, jûtami uzlabojâs fiziskâ
forma.
Òemot vçrâ motosportâ augsto
Harijs Suharþevskis Ainaþu trasç
traumatisma iespçjamîbu un nepiecieðamo fizisko sagatavotîbu, Ìimenes aptiekas gada sâkumâ H. Suharþevskim uzdâvinâja gçlus un
sportista organismam piemçrotus
vitamînus un uztura bagâtinâtâjus.
2011. gada sezona bija jau otrâ, kad
Ìimenes aptiekas atbalstîja 19 gadîgo Hariju, kurð ðogad startçja komandâ MX Sumata - Vilders Team
un lîdztekus dalîbai sacensîbâs pabeidza mâcîbas Salacgrîvas vidusskolas 12. klasç.
- Lai piedalîtos sacensîbâs, nepiecieðami ne tikai neatlaidîgi treniòi, bet arî veselîba. Tâdçï esam
gandarîti, ka Harijs ir lieliskâ formâ, lai turpinâtu trençties un tiekties pçc panâkumiem. Vçlam motosportistam veselîbu un veiksmi
arî nâkamajâ sezonâ, - saka Ìimenes aptieku pârdoðanas daïas vadîtâjs Egils Tçbelis, apliecinot, ka Ìimenes aptiekas plâno sportistu atbalstît arî turpmâk.
Patlaban Harijs turpina treniòus,
ar motociklu brauc 3 reizes nedçïâ.
Novembrî treniòi notiks 2 reizes
nedçïâ, bet decembrî - tikai 1 reizi
nedçïâ. Pçc tam organisms no smagajiem fiziskajiem treniòiem tiks atpûtinâts. Bet, kamçr vçl notiek treniòi, Harijs jau domâ par turpmâkajiem rezultâtiem: - Nâkamajâ sezonâ plânoju braukt un gatavoties tikai Latvijas èempionâta un Superkausa sacensîbâm - katrâ posmâ
bût labâko “top 5” un iegût ïoti nepiecieðamo stabilitâti.
Vairâk par Harija piedzîvoto sacensîbâs, rezultâtiem, treniòiem un
sacensîbu kalendâru var uzzinât
viòa mâjaslapâ www.harijs-moto.lv.
Ìimenes aptieku tîkls ir viens no
vadoðajiem zâïu mazumtirdzniecîbas uzòçmumiem Latvijâ, un tas
pieder Hansa Pharma. Uzòçmums
dibinâts 1995. gadâ un ir viens no
Phoenix Group uzòçmumiem, kas
savukârt ir vislielâkais medikamentu tirgotâjs Eiropâ. Patlaban Ìimenes aptiekas apvieno 51 aptieku un
4 aptieku filiâles.
Lelde Sâre,
«P.R.A.E. Sabiedriskâs attiecîbas»
projektu vadîtâja
lizçjot situâciju Latvijâ, viòð uzskaitîja, ka
mâjas ir pamestas, kaimiòi brauc prom strâdât
ârzemçs, jaunieði negrib mâcîties, negrib lasît.
Patvçrums. Droðâ mâja juriste Gita Miruðkina stâstîja par palîdzîbas un atbalsta veidiem cilvçku tirdzniecîbâ cietuðajiem upuriem. No 2006. gada var saòemt valsts apmaksâtus atbalsta pakalpojumus. Tiesîbas tos
saòemt ir personai, kurai ar noziedzîgu nodarîjumu (cilvçku tirdzniecîbu) radîts kaitçjums - morâls aizskârums vai fiziskas cieðanas. Tiesîbas sniegt sociâlâs rehabilitâcijas pakalpojumus cilvçku tirdzniecîbas upuriem
valsts finansçjuma ietvaros jau no 2007. gada
ieguvusi biedrîba Patvçrums. Droðâ mâja.
Valsts finansçtâs programmas ilgums ir lîdz
180 dienâm. Ja persona tikusi pakïauta vardarbîbai, viòas primârâ vajadzîba ir droða pajumte (aizsardzîba), kas garantç anonimitâti,
speciâlistu pieejamîbu. Tiek piedâvâta sociâlâ, psiholoìiskâ un medicîniskâ palîdzîba. Iespçju robeþâs nodroðina materiâlos lîdzekïus
personîgo vajadzîbu apmierinâðanai, ja nepiecieðams, tiek atjaunoti personîbu apliecinoði dokumenti.
Seminâra noslçgumâ Patvçrums. Droða
mâja valdes priekðsçdçtâja Sandra Zalcmane apkopoja visas dienas dzirdçto un aicinâja
bibliotekârus iesaistîties cilvçku tirdzniecîbas
novçrðanâ Latvijâ. Òemot vçrâ, ka daudzos
novados bibliotçkas ir sociâlie un kultûras
centri, tika aicinâts nodroðinât iedzîvotâjus ar
informâciju, kâ izvairîties no cilvçku tirgotâju
tîkliem un kur meklçt palîdzîbu. Daudzi cietuðie nezina savas tiesîbas un kautrçjas lûgt
atbalstu. Varbût tieði bibliotçka ir tâ uzticîbas
vieta, kur rodama informâcija un palîdzîba!
Hedviga Inese Podziòa,
Salacgrîvas bibliotçkas vadîtâja
MX Salacgrîva
motokrosa sezonas
atspoguïojums
Aizvadîta ïoti spraiga un aktîva
motokrosa sezona. Ar nelielu atkâpi gribas atskatîties uz biedrîbas paveikto un spilgtâkajiem notikumiem.
Pavasarî biedrîbas biedri pilnâ
sastâvâ piedalîjâs Ainaþu mototrases Cepïi sakopðanas talkâ, kur no
trases tika nolasîti akmeòi, sakopta
ceïmala un trases teritorija. Pçc labi padarîta darba biedrîbas motobraucçjiem notika koptreniòð, kurâ
savâ pieredzç un zinâðanâs dalîjâs
Harijs Suharþevskis.
Motokross Ainaþu kauss, kurâ
piedalîjâs 200 sportistu, ir visplaðâk apmeklçtâs sacensîbas novadâ.
Ar entuziasmu piedalîjâmies trases
sagatavoðanâ un tramplînu pilnveidoðanâ. MX Salacgrîva nodroðinâja balvu fondu Ls 500 vçrtîbâ.
Biedrîba MX Salacgrîva piedalîjâs Biedrîbu dienâs, kur klâtesoðie varçja apskatît gan komandas
nometni sacensîbu vietâs, gan sacîkðu motociklus. Uz ekrâna bija iespçja vçrot sacensîbu norisi plaðâ
bilþu galerijâ.
Varam teikt, ka komandas darbs
ir nesis augïus, jo 2011. gada motokrosa sezonu varam vçrtçt kâ raþîgâko sacensîbu skaita ziòâ.
Komandas jaunâkais sportists ir
deviògadîgais Artûrs Valdmanis,
kurð piedalîjies 12 sacensîbâs un
vairakkârt kâpis uz goda pjedestâla.
L.A.M.A gada kopvçrtçjumâ Artûrs
ierindojas 2. vietâ. Ainârs Ruþa,
kurð startç Open klasç, sezonas garumâ râdîjis labu sniegumu, bet kritiens Aizputes posmâ liedza cîòas
iekïût labâko trijniekâ. Ainâram sezonas vçrtçjumâ 5. vieta. Ints Íikulis startç veterânu klasç. Piedalîjies
10 sacensîbâs, bet traumas visas sezonas garumâ lika samierinâties ar
16. vietu. Armands Valdmanis startç Open klasç un sezonâ piedalî-
jies 13 sacensîbâs, kopvçrtçjumâ
60 braucçju konkurencç 17. vieta.
Komandas titulçtâkais motosportists H. Suharþevskis ðogad spçris
soli pretim profesionâlajam sportam un piedalîjies èetros sacensîbu seriâlos - Batery Superkauss,
M-trase.lv, L.A.M.A, Latvijas èempionâts (LAMSF). Kopumâ Harijs
ir startçjis 18 sacensîbâs un 2 treniòkrosos. Òemot vçrâ, ka sportistu lîmenis ðajâs sacensîbâs ir ïoti
augsts, braucçjs pierâdîjis, ka spçj
bût labâko trijniekâ atseviðíos
braucienos. Bieþâ tehnikas maiòa
un íibeles liedza uzrâdît stabilu
sniegumu. Kâ atzîst pats braucçjs,
ðî ir cita lîga, citi konkurenti un
braukðanas âtrums arî daudz lielâks, tâpçc jau tagad nopietni sâcis
gatavoties 2012. gada motokrosa
sezonai, kurâ izvirzîjis augstus mçríus.
MX Salacgrîva paldies saka visiem atbalstîtâjiem, it îpaði firmai
Procel, kas sniedza lielu atbalstu
motocikla iegâdç, AS Brîvais vilnis,
kas ar savu produkciju atbalstîja visas sezonas garumâ - tagad Latvija
zina, ka motoklubs MX Salacgrîva
bâzçjas pilsçtâ, kur raþo visgarðîgâkos zivju konservus. Paldies arî
motoklubam Sumata, kas sniedza
atbalstu, gan nodroðinot ar mototehniku, gan atbalstot finansiâli,
biedrîbai Sports Salacgrîvas novadam, Marko K, riepu firmai Rubbers, kas visas sezonas garumâ mûs
nodroðinâja ar motociklu riepâm,
SIA Logu Alianse, SIA Stats serviss, Ìimenes Aptiekas, Battery Superkauss, motoveikaliem Vilders,
Kristers Serìis moto, Maxmoto,
Motowest, mototrasei Cepïi.
Liels paldies arî motosportistiem
un viòu ìimençm par atsaucîbu un
aktîvu lîdzdalîbu biedrîbas darbâ.
MX Salacgrîva
SALACGRÎVAS NOVADA ZIÒAS
2011. gada 29. oktobris
Mazie
ainaþnieki
iepazîst uguni
Uguns ir labs kalps,
Bet slikts saimnieks.
(Latv. tautas sakâmvârds)
Kad uguns tiek laukâ no vietas,
ko tai ierâdîjis cilvçks, un dodas
savâ vaïâ, tâ kïûst negausîga un postoða. Tâpçc ar uguni jâbût ïoti piesardzîgiem. Lai iegûtu zinâðanas,
kâ izsargâties no ugunsgrçka, senèu
gudrîbas maz lîdzçs. Daudz vçrtîgâk ir atnâkt uz Ainaþu bibliotçku
un apskatît Latvijas Ugunsdzçsîbas
muzeja un VUGD rîkotâ konkursa
Ugunsdroðîba bçrnu acîm zîmçjumu izstâdi. To ierîkot bibliotçkâ ar
laipnu gâdîbu palîdzçja Ainaþu
Ugunsdzçsîbas muzeja vadîtâja
Anastasija Celma.
21. septembrî bibliotçkâ pulcçjâs bçrnudârza Randa sagatavoðanas grupas audzçkòi ar audzinâtâjâm. Bçrni uzmanîgi klausîjâs Salacgrîvas novada ugunsdzçsîbas
speciâlista Ojâra Liedeskalniòa izsmeïoðajâ stâstîjumâ par to, kâ izceïas ugunsgrçki un kâ ar tiem tikt
galâ. Mazie íipari tika brîdinâti, kas
var notikt, ja nepareizi rîkojas ar
sçrkociòiem, svecçm un citâm ierîcçm. Speciâlists atgâdinâja, ka, izceïoties nelaimei, tûlît par to jâbrîdina pieauguðie.
Izstâde Ainaþu bibliotçkâ bûs
skatâma vçl pâris dienu, pçc tam tâ
atgriezîsies Ainaþu Ugunsdzçsîbas
muzejâ.
Sanita Kânîte,
Ainaþu bibliotçkas bibliotekâre
Dzimtsarakstu
nodaïas ziòas
Augustâ dzimuði:
Samanta Nikola Jaunzeme
Septembrî dzimuði:
Alekss Ilvess
Harijs Ende
Kristiâna Lipsberga
Septembrî aizsaulç aizgâjuði:
Skaidrîte Liepiòa (1932)
Jânis Trankalis (1936)
Valdis Âboltiòð (1955)
Ausma Pâþe (1932)
Ilga Tomsone (1931)
Edgars Liepiòð (1930)
Ausma Dance (1922)
Malda Sûkule (1937)
Izolda Vendta (1936)
Milda Âbele (1920)
7
Mammadaba Meistarklase
Liepupes pagasta tautas nama
paðdarbîbas kolektîvi
Jauktais koris Pernigele
Vadîtâja Arta Zunde
Mçìinâjumi Duntes Meþgravâs piektdienâs plkst. 19
Amatierteâtris
Reþisore Inese Broka.
Mçìinâjumi Liepupes vidusskolâ pirmdienâs plkst. 19
Vidçjâs paaudzes deju kolektîvs Ulubele
Vadîtâjs Jânis Trezuns
Mçìinâjumi Tûjas Âbeïziedos treðdienâs plkst. 20
Jaunieðu deju kolektîvs Liepupîte
Vadîtâjs Jânis Trezuns
Mçìinâjumi Tûjas Âbeïziedos treðdienâs plkst. 18
Vîru vokâlais ansamblis
Vadîtâjs Andris Zunde
Mçìinâjumi Duntes Meþgravâs treðdienâs plkst. 19
Etnisko tradîciju kopa Skale
Vadîtâja Arta Zunde
Mçìinâjumi Duntes Meþgravâs piektdienâs plkst. 17.30
Liepupes bibliotçkas dziesmu draugu kopa
Aicinâm spçlçt un dziedât varoðos un griboðos liepupieðus
saviesîgi sadziedâties pçc sirds patikas Liepupes bibliotçkas
telpâs otrdienâs plkst. 14!
Aicinâm pieteikties jaunus dalîbniekus visos kolektîvos!
Tâlrunis tautas namâ - 64023932
Saistoðo noteikumu Grozîjumi Salacgrîvas novada domes
2010. gada 16. jûnija saistoðajos noteikumos Nr. 20 «Salacgrîvas
novada paðvaldîbas kapsçtu uzturçðanas noteikumi» projekta
paskaidrojuma raksts
Paskaidrojuma raksta sadaïas
Norâdâmâ informâcija
1. Projekta nepiecieðamîbas
pamatojums
Òemot vçrâ to, ka paðvaldîbas kapus paredzçts nodod apsaimniekoðanâ
juridiskai personai, kas izraudzîta konkursa rezultâtâ, nepiecieðams veikt
grozîjumus saistoðajos noteikumos lietotajos jçdzienos.
2. Îss projekta satura izklâsts
Saistoðie noteikumi nosaka Salacgrîvas novada paðvaldîbas kapsçtu
iekðçjâs kârtîbas noteikumus, kapavietu pieðíirðanas, kopðanas un uzturçðanas kârtîbu, apbedîðanas kârtîbu, kaplièu izmantoðanas kârtîbu,
kapsçtu apsaimniekotâja, kapsçtu pârziòa, kapavietu kopçja tiesîbas un
pienâkumus.
3. Informâcija par plânoto projekta
ietekmi uz paðvaldîbas budþetu
Saistoðie noteikumi paðvaldîbas budþetu neietekmç.
4. Informâcija par plânoto
projekta ietekmi uz uzòçmçjdarbîbas vidi paðvaldîbas teritorijâ
Saistoðie noteikumi neietekmçs uzòçmçjdarbîbas vidi.
5. Informâcija par administratîvajâm procedûrâm
Saistoðie noteikumi administratîvâs procedûras neietekmç.
6. Informâcija par konsultâcijâm
ar privâtpersonâm
Saistoðo noteikumu izstrâdes procesâ konsultâcijas ar privâtpersonâm
nav veiktas.
Dagnis Straubergs, Salacgrîvas novada domes priekðsçdçtâjs
SAISTOÐIE NOTEIKUMI Nr. 14
Grozîjumi Salacgrîvas novada domes 2010. gada
16. jûnija saistoðajos noteikumos Nr. 20 Salacgrîvas
novada paðvaldîbas kapsçtu uzturçðanas noteikumi
Apstiprinâti ar Salacgrîvas novada domes 2011. gada 17. augusta
sçdes lçmumu Nr. 464 (protokols Nr. 10; 40.1.§)
Izdoti saskaòâ ar likuma Par paðvaldîbâm 15. panta pirmâs daïas 2. punktu, 43. panta treðo daïu
Izdarît paðvaldîbas domes
2010. gada 16. jûnija saistoðajos
noteikumos Nr. 20 Salacgrîvas novada paðvaldîbas kapsçtu uzturçðanas noteikumi ðâdus grozîjumus:
1.Izteikt 1.6. punktu ðâdâ redakcijâ:
„1.6. kapavietas uzturçtâjs - fiziska persona, kura noslçgusi beztermiòa lîgumu ar kapu apsaimniekotâju par ìimenes kapavietas izveidoðanu un kopðanu;”
2. Aizstât noteikumu tekstâ vârdus „kapavietas nomnieks” (attiecîgajâ locîjumâ) ar vârdiem „kapavietas uzturçtâjs” (attiecîgajâ locîjumâ).
3. Aizstât noteikumu 5., 7., 8.
punktâ vârdu „Aìentûra” (attiecîgajâ locîjumâ) ar vârdiem „Salacgrîvas novada dome” (attiecîgajâ
locîjumâ).
4. Svîtrot 13. punktu.
5. Izteikt 17. punktu ðâdâ redakcijâ:
„17. Kapavietas uzturçtâjs iegûst
kapavietas lietoðanas tiesîbas, noslçdzot lîgumu ar kapsçtas apsaimniekotâju.”
6. Izteikt 18. punktu ðâdâ redakcijâ:
„18. Kapavietas uzturçtâjam ir tiesîbas tikt apglabâtam viòa lietojumâ
esoðajâ kapavietâ, ìimenes vai
dzimtas kapavietâ, kâ arî apbedît
savus piederîgos Salacgrîvas novada paðvaldîbas kapsçtâ.”
7. Izteikt 19. punktu ðâdâ redakcijâ:
„19. Izbeidzoties kapavietas uzturçðanas lîgumam, kapsçtas îpaðnieks vai apsaimniekotâjs izlemj
jautâjumu par kapavietas lietoðanas
tiesîbu pieðíirðanu citai personai.”
8. Aizstât noteikumu 32. punktâ
vârdus „PA «Salacgrîvas komunâlie pakalpojumi»” ar vârdiem „Salacgrîvas novada dome”.
Dagnis Straubergs,
Salacgrîvas novada domes
priekðsçdçtâjs
Kalsnavas arborçtumâ Salacgrîvas skolçni iepazîstas ar tulpju koku
Mammadaba Meistarklase nav
konkurss klasiskajâ ðî vârda izpratnç. Tâ nav sacensîba, kurâ stingri noteikti kritçriji vai prasîbas, tâ
nav cîòa kurð vairâk, kurð labâk.
Mammadaba Meistarklase savâ
ziòâ ir videi draudzîgas domâðanas
un dzîvesveida praktiskâ izpausme
- dalîba talkâs, putnu bûrîðu izlikðana, meþa stâdîðana, darboðanâs
citâs vides izziòas aktivitâtçs. Ðo
zaïo pârliecîbu nav iespçjams îstenot piespiedu vai obligâtâ kârtâ tâ ir paðu skolotâju, skolçnu iniciatîva un vçlme. Uzvarçtâji ir visi!
Ðî gada Meþa olimpiâdes tçma
ir Informâtika meþâ. Tas nozîmç,
ka ðogad skolotâjiem un skolçniem
bûs jâparâda mâcîbu stundu radoðos risinâjumus, kâ var izmantot
jaunâkâs tehnoloìijas meþa izzinâðanâ - telefonus, foto un videokameras, GPS, datorus un citas jaunâkâs tehnoloìijas.
Jau piekto gadu Mammadaba
Meistarklasç piedalâs 6.a klase, otro gadu - 2.a klase un 4.a klase kopâ
ar savâm audzinâtâjâm Lolitu Va-
laòinu un Edîti Liedeskalniòu. Klasçm, lai iegûtu Meistara diplomu,
jânopelna noteikts punktu skaits
visâs paredzçtajâs aktivitâtçs. Lîdz
ðim mûsu skolotâjâm un skolçniem
tas ir izdevies. Katru gadu par ðo
titulu cînâs vairâk nekâ 200 klaðu
visâ Latvijâ, bet ðo diplomu iegûst
tikai nedaudzas.
Manuprât, Mammadaba Meistarklase patîk visiem tâs dalîbniekiem, jo tajâ katru gadu ir citi uzdevumi. Bez tam katru gadu izvçlçts kâds cits mâcîbu priekðmets,
kurâ skolçniem un skolotâjiem
jâparâda savas inovatîvâs mâcîbu
metodes, jâizvçlas interesants saturs. Ðie uzdevumi patîk visiem dalîbniekiem - gan skolotâjiem, gan
skolçniem. 6.a, 2.a un 4.a ðogad jau
nopelnîjuðas katra pa 6 punktiem,
jo apmeklçja 2 Mammadaba objektus - Kalsnavas arborçtumu un z.s.
Pakalnieði. Ekskursija bija interesanta un atraktîva.
Zane Holma,
Salacgrîvas vidusskolas 6.a
klases skolniece
Salacgrîvas pasta
nodaïa - jaunâs telpâs
Ar 30. septembri Salacgrîvas
pasta nodaïa savus apmeklçtâjus
pieòem jaunâs telpâs Rîgas ielâ 2.
Tajâs veikts remonts, tâs ir mâjîgâkas un atrodas klientiem pieejamâkâ vietâ.
Pasta nodaïa turpina strâdât ierastajâ darba laikâ - no pirmdienas
lîdz piektdienai no plkst. 8 lîdz
16.30; sestdienâs no plkst. 8 lîdz
13.30, bet svçtdienâs - brîvdiena.
Jaunâ pasta nodaïa atrodas vienâ
çkâ ar citiem uzòçmumiem, lîdz ar
to pasta pakalpojumi iedzîvotâjiem
kïûst pieejamâki. Blakus pasta nodaïai atrodas arî autostâvvieta.
Pasta nodaïâ klienti joprojâm var
saòemt visus ierastos pasta pakalpojumus, t.sk. pasta sûtîjumu nosûtîðanu un saòemðanu, komunâlo pakalpojumu un citu rçíinu apmaksu, maksâjumu un eksprespasta pakalpojumus, preses izdevumu abonçðanu, mazumtirdzniecîbas preèu
iegâdi u.c.
Latvijas Pasts cer, ka klienti atzinîgi vçrtçs izmaiòas un çrtâku
pasta pakalpojumu saòemðanas
iespçju.
Par VAS Latvijas
Pasts
Latvijas Pasts nodroðina plaðâko pasta pakalpojumu pieejamîbu visâ Latvijâ, uzturot vairâk nekâ
600 pasta nodaïu. Latvijas Pasta pamatfunkcijas ir pasta un filatçlijas,
pârvadâjumu un eksprespasta, finanðu, preses abonçðanas un mazumtirdzniecîbas pakalpojumu
sniegðana. Latvijas Pastam pieder
3 meitas uzòçmumi - SIA Mailmaster, AS IT Latvija un AS Latvijas
Pasta nodaïu tîkls. Latvijas Pasts
ir valstij pilnîbâ piederoðs uzòçmums, kas nodarbina aptuveni
5000 darbinieku.
Lai uzzinâtu vairâk par Latvijas
Pastu, apmeklçjiet mâjaslapu
www.pasts.lv.
Agija Tçrauda,
VAS «Latvijas Pasts»
sabiedrisko attiecîbu speciâliste
Parakstu vâkðana
Likumprojekta Grozîjumi Latvijas Republikas Satversmç
ierosinâðanai notiks no 1. lîdz 30. novembrim
Salacgrîvas novadâ noteiktas ðâdas parakstu vâkðanas vietas:
SALACGRÎVÂ
Salacgrîvas bibliotçkâ
Sila ielâ 2, Salacgrîvâ, LV-4033
LIEPUPÇ
Liepupes bibliotçkâ
«Mâja 29-13», Liepupç, Liepupes pagastâ, LV-4023
AINAÞOS
Ainaþu bibliotçkâ
Parka ielâ 16, Ainaþos, LV-4035
Darba laiks visâs parakstu vâkðanas vietâs:
Pirmdienâs
Treðdienâs
Otrdienâs
Piektdienâs
10.00 - 14.00
Ceturtdienâs
Sestdienâs
Svçtdienâs
14.00 - 18.00
Salacgrîvas novada vçlçðanu komisija
8
SALACGRÎVAS NOVADA ZIÒAS
2011. gada 29. oktobris
Oktobra jubilâriem
Rudens veltes jau saguluðas pagrabos, vçjð pluinî
pçdçjâs lapas kokos, siltâs zeíes kâjâs savilkuði, dzeram siltu tçju un gaidâm Ziemassvçtkus. Bet vçl
pirms tam svinçsim valsts svçtkus, un vçl pirms
tam... sveicam oktobra jubilârus!
Dzîves straumçm krâsu ir daudz,
Dzîves dienâm ceïu bez gala,
Vajag zinât, kur tavçjais sauc,
Kur tavs sapnis un debesu mala.
Vçlam katram atrast savu dzîves straumes krâsu, savu dzîves ceïu,
izsapòot savu sapni un ieraudzît savu debess malu! Lai jums izdodas!
Gada salacgrîvietis,
uzòçmums,
ìimene - 2011
Turpinâm labi aizsâkto tradîciju un arî ðogad aicinâm jûs piedalîties
aptaujâ Gada salacgrîvietis, uzòçmums, ìimene - 2011. Aptaujas mçríis
ir noskaidrot populârâko, rosîgâko, ievçrojamâko Salacgrîvas paðvaldîbas
cilvçku, ìimeni, iestâdi un uzòçmumu 2011. gadâ.
2010. gadâ kâ labâkos suminâjâm: izglîtîbâ Pârslu Zvejnieci, sportâ
biedrîbu Sports Salacgrîvas novadam - Mârci Kalniòu un Jâni Bergu,
sociâlajâ aprûpç ilgstoðâs sociâlâs rehabilitâcijas kûrortviesnîcu Brîze Mâru un Juri Maksimovus, kultûrâ Zentu Menniku, Gada jauniete bija
Diâna Zabrovska, Gada ìimenes godâ Jerâni, bet labâkais uzòçmums Lienes Konditoreja. Kâ bûs ðogad?
Izvçle ir dota jums - piedalieties, aizpildiet anketas un lîdz 12. novembrim nogâdâjiet tâs novada domç, Salacgrîvas kultûras namâ, TIC, Salacgrîvas, Korìenes un Svçtciema bibliotçkâ, Dienas centrâ, mûzikas skolâ un pirmsskolas izglîtîbas iestâdçs vai aizpildîtas sûtiet tâs uz e pastu
[email protected].
APTAUJA Gada salacgrîvietis,
uzòçmums, ìimene - 2011
Nosauciet, jûsuprât, cienîtâkos, populârâkos un
rosîgâkos Salacgrîvas cilvçkus 2011. gadâ,
pamatojot kâpçc
1. Izglîtîbâ - par sasniegumiem pedagoìiskajâ darbâ, izciliem
sasniegumiem mâcîbu priekðmetu olimpiâdçs, konkursos,
par pilsçtas vârda neðanu valstî un pasaulç
______________________________________________________
(vârds, uzvârds, viòa labie darbi)
______________________________________________________
2. Kultûrâ, sportâ un sabiedriskajâ darbîbâ - par aktîvu radoðo
darbîbu, par izciliem sasniegumiem, par ieguldîjumu pilsçtas
popularizçðanâ valstî un pasaulç
______________________________________________________
(vârds, uzvârds, viòa labie darbi)
______________________________________________________
3. Darbîbâ jaunatnes jomâ - Gada jaunietis (vecumâ no 13 lîdz
25 gadiem) - par aktîvu iesaistîðanos jaunatnes dzîves plânoðanâ un
organizçðanâ
______________________________________________________
(vârds, uzvârds, viòa labie darbi)
______________________________________________________
4. novembrî
plkst. 17.30
Salacgrîvas
bibliotçkâ
tikðanâs
ar reþisori,
þurnâla
«Mâjas Viesis»
redaktori
Viju Beinerti
Liepupes
vidusskolas
30 gadu jubilejas
pasâkums absolventu, pedagogu un
darbinieku salidojums
12. novembrî plkst. 17
Mîïi aicinâti arî „vecâs”
Liepupes vidusskolas absolventi.
Dalîbas maksa Ls 3 + „groziòð”.
Pieteikties skolas lietvedîbâ vai
pa tâlr. 64020376, 64020354
lîdz 5. novembrim.
Salacgrîvas
vidusskolas
90 gadu jubilejas
pasâkumi
29. oktobrî
No pl. 10.00 iespçja apskatît
izstâdi Izglîtîbas vçsture
Salacgrîvâ Salacgrîvas muzejâ
Pl. 14.00 svçtbrîdis
Lielsalacas ev. lut. baznîcâ
vada Lielsalacas ev. lut.
baznîcas mâcîtâjs Andris
Vilemsons un skolas
absolvents, Jûrmalas iecirkòa
prâvests Andris Krauliòð
piedalâs koris
Dvçseles dziesma
Pçc svçtbrîþa iespçja nolikt
ziedus Salacgrîvas kapos
skolotâju un bijuðo
klasesbiedru atdusas vietâs
(atbild. - kapu pârzine
A. Dzirnupe)
Pl. 17.00 Salacgrîvas
vidusskolâ svçtku koncerts.
Piedalâs skolçni un absolventi.
Vada skolas absolvents
Andris Bulis. Pçc tam draudzîga
atkalredzçðanâs ar klases un
skolasbiedriem, iespçja apskatît
skolu, izstâdes.
Dalîbas maksa Ls 3
(lîdzi jâòem groziòð)
(vârds, uzvârds, viòa labie darbi)
Skaistumkopðanas salons
______________________________________________________
Skaistuma darbnîca
(uzòçmuma, iestâdes nosaukums, labie darbi)
______________________________________________________
6. Nosauciet, jûsuprât, populârâko, rosîgâko Salacgrîvas
paðvaldîbas ìimeni 2011. gadâ
______________________________________________________
(ìimene, tâs labie darbi)
______________________________________________________
Anketu pieteica _________________________________________
Anketas pieejamas Salacgrîvas novada domç, Salacgrîvas kultûras
namâ, Salacgrîvas vsk., Salacgrîvas, Svçtciema un Korìenes bibliotçkâ, Dienas centrâ, mûzikas skolâ, Tûrisma informâcijas centrâ, bçrnudârzos, anketu iespçjams aizpildît mâjaslapâ www.salacgriva.lv.
Anketas jâaizpilda lîdz 12. novembrim
Redaktore Ilga Tiesnese.
Salacgrîvâ, Smilðu ielâ 9, LV-4033, tâlr. 64071987, 26545574,
e-pasts: [email protected]
1.XI
14.00 vidusskolas zâlç Liepâjas leïïu teâtra izrâde Nezinîtis Iko.
Ieeja Ls 1
11.XI 16.00 Lâèplçða dienai veltîts piemiòas brîdis
Lâpu gâjiens no Bocmaòa laukuma lîdz Salacgrîvas kapiem
Karavîru dziesmas pie ugunskura, karsta tçja
Ziedu nolikðana un krituðo karavîru godinâðana
17.XI 19.00 LR proklamçðanas gadadienai veltîts pasâkums
Novada domes priekðsçdçtâja D. Strauberga
svçtku uzruna
Titula Salacgrîvas novada goda pilsonis pieðíirðana
Aptaujas Gada salacgrîvietis, uzòçmums, ìimene 2011
uzvarçtâju suminâðana
Rîgas Doma skolas zçnu kora koncerts
Svçtku balle - spçlç Melno kaíu oríestris
Ieeja: bez maksas
Ainaþu kultûras namâ
4.XI
19.00 Tâ precas vecpuiði (komçdija pçc A. Èehova lugu
Bildinâjums un Lâcis motîviem). Lomâs: Zane Daudziòa,
Jânis Reinis, Juris Lisners un Indulis Smiltçns.
Ieeja - Ls 4. Biïeðu iepriekðpârdoðana kultûras namâ
8.XI 17.00 Agras Jankovskas mûzikas studijas bçrnu koncerts
Ar dziesmiòu ciemos eju
17.XI 19.00 Valsts svçtkiem veltîts sarîkojums (svinîga uzruna,
svçtku koncerts). Pçc koncerta dosimies lâpu gâjienâ
uz Asaru dârzu, kur godinâsim pilsçtas dibinâtâju
Jâni Asaru
26.XI 18.00 jauktâ kora Krasts 85. gadadienas koncerts
21.00 atpûtas vakars kopâ ar grupu Klaidonis pie klâtiem
galdiòiem. Ieejas maksa - Ls 5 (vienai personai
ar iepriekðpieteikðanos kultûras namâ)
Liepupç
1.XI
18.30 Duntes Meþgravâs Liepâjas leïïu teâtra izrâde
Nezinîtis Iko. Ieeja Ls 1
17.XI 19.00 Duntes Meþgravâs LR proklamçðanas gadadienai veltîts
svinîgs sarîkojums. Piedalâs jauktais koris Pernigele,
kora solistu grupa, Liepupes vîru ansamblis,
Liepupes vidusskolas audzçkòi. Nepiecieðamîbas
gadîjumâ uz svinîgo sarîkojumu cilvçki var pieteikt
transportu. Pçc koncerta dzimðanas dienas torte!
13. novembrî plkst. 11
Ainaþu baptistu draudze (K. Barona ielâ 6)
svinçs savu 20. gadadienu.
Dievkalpojumâ svçtrunu teiks Âgenskalna baptistu draudzes
mâcîtâjs Edgars Maþis. Laipni lûgti visi interesenti!
Par Latvenergo elektrîbas kartçm
Datu bâzes papildinâðanai un precizçðanai Sociâlais dienests lûdz pieteikties lîdz 10. novembrim novadâ dzîvojoðos:
1. 1. grupas invalîdus,
2. invalîdus kopð bçrnîbas,
3. bçrnus invalîdus,
4. ar celiakiju slimos bçrnus.
Ierodoties Sociâlajâ dienestâ Salacgrîvâ, Smilðu ielâ 9, Ainaþu pilsçtas pârvaldç Parka ielâ 16 vai Liepupes pagasta pârvaldç Meþgravâs,
lîdzi òemt izziòu vai lçmumu par invaliditâtes pieðíirðanu un Latvenergo
lîguma numuru.
Ziòas var nodot arî pa tâlruni 64071980, 64020303, 64071306 vai
e-pastu [email protected].
Salacgrîvas vidusskolas vadîba
______________________________________________________
______________________________________________________
Salacgrîvâ
Varçs iegâdâties kalendâru
2012. gadam, veltîtu skolas vçsturei.
Vakara gaitâ iespçja fotografçties un
saòemt fotogrâfijas, kâ arî citi
pârsteigumi. Darbosies kafejnîca.
4. Sociâlajâ aprûpç, medicînâ - par ieguldîto darbu pilsçtas
iedzîvotâju sociâlâs labklâjîbas celðanâ
5. Tautsaimniecîbâ - par ieguldîjumu pilsçtas iedzîvotâju labklâjîbas nodroðinâðanâ, par ieguldîjumu pilsçtas popularizçðanâ valstî
un pasaulç
Kultûras norises novembrî
piedâvâ
skaistumkopðanas
procedûras sejas âdai un
to problçmu risinâðanai:
vaksâcija,
svçtku make-up,
kvalitatîvi frizieru pakalpojumi,
klasiskais manikîrs,
pedikîrs,
gçla nagu pieaudzçðana,
gçla lakas.
Skaistuma salonâ ir iespçja
iegâdâties dâvanu karti, kas bûs
lieliska dâvana gan svçtkos,
gan ikdienâ, gan mîïotajiem,
gan draugiem un kolçìiem!
Atrodamies Salacgrîvâ,
Bocmaòa laukumâ 2.
Tâlrunis frizçtavâ - 64041491.
Manikîrs, pedikîrs - 26140434.
Kosmetologs - 29443258.
SIA «Salacgrîvas elektromontâþnieks»
veikals-noliktava piedâvâ:
Piedâvâjuma sortiments:
elektroinstalâcijas kabeïi un vadi
rozetes un slçdþi
automâtu sadalnes un aizsardzîbas aparâti
gaismas íermeòi (mâjas, biroju, rûpnieciskâs, ielu apgaismojumam)
spuldzes (kvçl., ekonom., ksen., led)
komercuzskaites un kontroluzskaites iekârtas
vadîbas un automâtiskâs kontroles sistçmas
zibens un pârsprieguma aizsardzîbas iekârtas
ugunsgrçka un gâzes noplûdes izziòoðanas sistçmas
apsardzes un videonovçroðanas sistçmas
ventilâcijas iekârtas un ierîces
darba veikðanas aizsardzîbas lîdzekïi
digitâlâs un SAT TV uztverðanas iekârtas un ierîces (uzstâdîðana)
elektriskie sildîtâji
Îpaðas atlaides iestâdçm un uzòçmumiem, kuri noslçgs sadarbîbas lîgumu.
Uzòçmums piedâvâ klientiem bezmaksas konsultâcijas, kâ arî sertificçta
elektromontiera pakalpojumus, projektçðanu un el.in.mçrîjumus.
Laipni aicinâti visi interesenti - iestâdes, uzòçmumi un iedzîvotâji.
Kontakttâlrunis 29267807, Armands
Veikala tâlrunis 26687700, Limbaþos
Veikala tâlrunis 28309153, fax 64041330, Salacgrîvâ
Ar cieòu SIA «Salacgrîvas elektromontâþnieks»
Avîzes izdevçjs - Salacgrîvas novada dome sadarbîbâ ar laikraksta Auseklis redakciju.
Izdevçjdarbîbas atïauja Nr. 1449.
Salikts datortehnikâ laikraksta Auseklis redakcijâ, Limbaþos, Jûras ielâ 6.
Iespiests SIA Lapa Valmieras tipogrâfijâ, A. Upîða ielâ 7. Tirâþa 3000 eks.